Nu jau gandrīz gadu Zemgales reģiona iedzīvotājiem nav kāri jālūkojas TV ekrānos, kad tiek translētas reklāmas par iespējām sacensties kartinga trasē.
Nu jau gandrīz gadu Zemgales reģiona iedzīvotājiem nav kāri jālūkojas TV ekrānos, kad tiek translētas reklāmas par iespējām sacensties kartinga trasē. Ar viena cilvēka gādību sacīkšu automobiļu samazinātā versija ir pieejama tepat Jelgavā. Kādus ceļus nomas kartings mērojis līdz mūsu pilsētai, stāsta pats kartodroma direktors Viktors Vainutis.
Viss sākās ar bankrotu
Pirms trīs gadiem man bija firma «Gamma», kuras paspārnē biju izveidojis spēcīgu sacīkšu kartingu komandu. Toreiz tā bija pirmā kartingu vienība valstī. Protams, drīz vien radās citas, bet mēs bijām labākie, pat izpelnījāmies Latvijas labākās komandas godu, par ko mūs sumināja gada sporta laureāta svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Ķīpsalas hallē. Viss bija labi, bet tad firmai sākās problēmas. Biznesa pasaulē vēl toreiz biju pavisam zaļš, tādēļ nezināju daudzas svarīgas nianses un knifiņus, pieļāvu rupjas kļūdas, un «Gamma» bankrotēja. Viss uzņēmuma likvidēšanas process vilkās trīs gadus. Tieši tik ilgi es skaitījos bezdarbnieks. Esmu tāds cilvēks, kas nevar ilgi nosēdēt nošķirtībā no iemīļotas vides un piedevām vēl bez darba. Šis tas man bija palicis no izjukušās «Gammas» komandas – pāris «dzelžu» un kartings kā sirdslieta. Nolēmu riskēt un izveidot nomas kartodromu. Te nu tas ir! Tā var pāris vārdos izstāstīt par «rafa» trases ceļu līdz Jelgavai.
Gribēju būt labs šoferis
1966. gadā no Lietuvas iebraucu Latvijā. Dzimtenē pabeidzu vidusskolu, bet par iespējām mācīties Latvijā uzzināju no toreizējās Lauksaimniecības akadēmijas pārstāvjiem, kas bija atbraukuši reklamēt savu iestādi. Tēvs ir izstudējis «juristus», tādēļ man pašam iesākumā radās vēlme savu dzīvi saistīt ar jurisprundenci. Tomēr tie cilvēki tik interesanti izstāstīja par autotransportu, ka tūlīt pat nolēmu kļūt par labu šoferi. 1984. gadā ar «sarkano» diplomu pabeidzu tehnisko fakultāti un pamazām sāku nodarboties ar biznesu. Jau no laika gala man ļoti paticis rallijs. Dabūju pabraukāties ar sacīkšu mašīnām, bet pie nopietniem startiem tā arī netiku un īsta karjera palika kā nepiepildīts sapnis.
Runā, ka reizēm dēliem jāpiepilda tēvu neizsapņotie sapņi. Laikam tā esmu izdarījis arī es – jau agrā bērnībā pievērsu savu bērnu autosportam. Tā kā «Gammai» bija sava kartingu komanda, mazā Andreja auto sportista gaitas sākās ar šo braucamrīku. Agrāk pats sapņoju «aizstūrēt» līdz čempiona godam, bet tagad to ir izdarījis mans dēls.
Un atkal viss apstājas pie vārda «nauda»
Kad bankrotēja «Gamma», vajadzēja meklēt darbu un iespēju sapelnīt naudu, lai atbalstītu savu bērnu sportiskās gaitas. Pēc visiem aprēķiniem, kartingu sports ir otrs dārgākais aiz rallija. Lai, piemēram, Andrejs (Viktora dēls – red.piez.) varētu izbraukāt visu Eiropas čempionāta sezonu, jāšķiras no 50 tūkstošiem dolāru. Kādēļ tāda nauda? Dēls startē ar «Rotex Max» klases sacīkšu kartingu, kas ir aprīkots ar 125 kubikcentimetru dzinēju un ūdens dzesēšanas radiatoru. Šī «mašīnīte» no lielajiem automobiļiem atšķiras tikai ar izmēriem un dažiem tehniskajiem risinājumiem. Minēšu, ka pagājušā gada Eiropas čempionāta trasēs dažs spēja pat uzskrieties līdz 194 kilometru stundā lielam ātrumam. Nu tad sāksim skaitīt – viens riepu komplekts maksā 200 dolāru. Ar svaigām riepām var nobraukt tikai vienu «gonku». Vēl sportistam vajadzētu aizvadīt treniņu sesijas, kvalifikācijas sacensības. Runājot par dzinēju, tā mūža ilgums ir pielīdzināms kartinga izmēriem – 300 minūtes nevar dēvēt par lielu laika posmu. Aktīvam braucējam nedēļā jārēķinās ar trīs līdz četriem motoriem. Atklāšu, ka konkurētspējīgs sacīkšu kartinga dzinējs maksā divus tūkstošus dolāru.
Puisis šajā sporta veidā ir jau piekto sezonu, sācis arī ļoti savlaicīgi – pat ātrāk nekā visiem zināmais Mihaels Šūmahers. Andrejs savā īsajā karjerā jau paguvis aizvadīt simts sacīkstes, kas Latvijas mērogā ir uzskatāms par rekordu. Mājās grāmatplaukta goda vietā stāv Latvijas čempiona un Baltijas vicečempiona kauss. Pērn izmēģinājām spēkus Eiropas mačos. Dānijā piedalījāmies Vikinga kausā, kas ir Eiropas čempionāta Ziemeļu zonas kvalifikācijas sacensības. Tur Andrejs savu debiju tik lielās sacensībās atzīmēja ar 13. vietu. Rezultāti liecina, ka šogad vajadzētu turpināt, bet diemžēl jāapstājas jau pie tradicionālās «stāvbremzes» naudas.
Mana meita Anna nodarbojas ar iejādes sportu. Savos piecpadsmit gados jau ir sasniegusi Eiropas mēroga rezultātus. Pavisam nesen Annai piedāvāja piedalīties Eiropas čempionātā Itālijā. Labākam rezultātam un meitenes talanta papildinājumam LLU viņai iedeva vienu no labākajiem zirgiem Latvijā, bet… Un atkal viss apstājas pie vārda «nauda». Līdzekļu trūkuma dēļ šo iespēju doties uz Itāliju vajadzēja atlikt.
Nomas kartingā skolniekam zaudē pat čempioni
Nepārrunāsim visus sīkumus, cik nopelnu ar to un cik ar šo. Man pašam svarīgāk ir tas, cik šāda kartingu trase Jelgavā dod pašiem pilsētniekiem un reģiona iedzīvotājiem. Starp mūsu riepotajām trases malām dienā var tikt aizvadīti pieci simti braucienu! Tādēļ klusums tajā nevalda ilgi. Jau kopš tā brīža, kad nokusa sniegs, sākām sacensību seriālu «Zemgales formula». Negribētos tās saukt par sacensībām, jo mums jau nav nekādu strikti noteiktu tehnisko noteikumu. Arī visas mašīnas ripo, kā nu kurai tajā reizē patīk. Viss notiek ļoti vienkārši – cilvēki neatkarīgi no pārstāvētā sporta veida vai profesijas izlozē kartingu un piedalās ar to kārtējā posmā. Pēc visiem dalībniekiem zināmas sistēmas tiek sadalīti punkti un noteikts uzvarētājs.
Interesanti ir tas, ka trases konfigurācija tiek veidota pēc pirmās formulas trašu rasējumiem. Piemēram, tikko visi sekojām līdzi Šūmahera startiem Francijas trasē, bet paši to izbraucām tepat Jelgavā. Šajās sacensībās līdzās parastiem skolēniem uz starta stājās arī tādi meistari kā Mareks Štolcermanis (sporta meistars kartingā) un Arvis Zābergs (Latvijas kartingistu izlases dalībnieks). Tomēr trasē sportiskie tituli vairs netiek ievēroti, jo nomas kartingu mašīnām ir citi knifiņi. Uzvar mazs puika no kādas Jelgavas skolas, bet M.Štolcermanis paliek sestais.
Tieši kartingā bieži vien tiek atklāti jauni autosporta talanti. Piemēram, viens no trasē strādājošajiem puikām brauc tik meistarīgi, ka brīžam pat jādomā, vai viņš kaut kur slepenībā netrenējās.
Protams, šī trase arī kalpo kā lieliska vieta braukšanas iemaņu izkopšanai. Mans dēls Andrejs katru dienu trasē nobraukā vismaz pusstundu, pēc kuras pats atzīst, ka brauciena laikā ir atklājis zināmus «knifiņus».
Mūsu trasē ir sacentušies gan ūdens motosportisti, gan tie, kas brauc ar lielajām sacīkšu mašīnām. Kaislīgi kartingisti ir arī ūdens motociklisti. Bet tiklīdz noplīvo starta karogs, visi sporta meistari kļūst vienlīdz meistarīgi kā mūsu pilsētas puikas.
Vajag tikai strādāt!
Daudzi tikai to vien dara kā sūkstās, ka nav naudas. Bagāti neesam, bet atklāšu vienu noslēpumu – nabadzība sākas ar pasivitāti. Ja gribi nopelnīt, ir pamatīgi jāstrādā. Un ļoti svarīgi, lai tavs darbs tiktu darīts no sirds, jo nekam nevar iedvest dzīvību, ja tajā neieliek dvēseli. Varu bārstīt vēl daudz tautas gudrību par izdzīvošanas mākslu, bet nav ko slēpt – ja tev nav sakaru, nekādu lielo naudu nesapelnīsi. Kā gan spēsi attīstīt savu biznesu, ja nebūs attiecīgo pasūtījumu? Ļoti gribu savu darbu padarīt pēc iespējas labāk. Gribu, lai no tā iegūtu visi, ne tikai es pats vai mana ģimene.
