Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistikas, 2003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, cilvēku glābšanas gadījumu skaits uz ūdens un ledus ir samazinājies no 201 līdz 54.
Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistikas, 2003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, cilvēku glābšanas gadījumu skaits uz ūdens un ledus ir samazinājies no 201 līdz 54. Taču, kā atzīst viens no zinošākajiem dienesta speciālistiem Juris Blūzmanis, visbīstamākais laiks ir vasaras karstākās dienas, ziemas sākums un patlaban plaukstošais pavasaris.
Vasarā visvairāk cilvēku iet bojā, pārgalvīgi lecot nezināmās vietās, dzērumā izkrītot no laivas vai peldoties naktī, bet ziemā visbīstamākais ir bļitkošanas azarts. “Mēs ar pātagu dīķa malā stāvēt nevaram. Aizliegtais auglis vienmēr bijis saldākais,” saka Kalnciema ugunsdzēsības un glābšanas posteņa vīri. Ledus uz vecajiem māla karjeriem ir biezs, taču tas ir daudzreiz trauslāks un neizturīgāks par plāno, bet stiprā salā veidojušos caurspīdīgo ledu ziemas sākumā.
Juris Blūzmanis saka: “Ja cilvēks ir ielūzis, tad fiziski spēcīgs peldētājs veiksmes gadījumā bez citu palīdzības var tikt atpakaļ uz ledus, sāniski veļoties. Svarīgi ir piesaistīt krastā esošo uzmanību un pēc iespējas mazāk kustēties, lai vēl vairāk nezaudētu ķermeņa siltumu. Tagad gandrīz katram ir mobilais telefons. No tā glābējs var piezvanīt uz 112. Ja kāds iet glābt, negaidot ugunsdzēsējus, tas jādara ļoti uzmanīgi, izmantojot virvi, kokus, dēļus. Neapdomīgi palīdzot, diemžēl gadās, ka viena slīkoņa vietā ir divi.”
Ugunsdzēsēji arī noceļ no koku galotnēm kaķus un airējas pakaļ uz ledus gabaliem aiznestiem suņiem. Pagājušajā nedēļā Rīgā bija vairāki suņu glābšanas gadījumi. Jelgavā šogad ir mierīgāk gan ar četrkājainajiem, gan arī mums – divkājainajiem.
Par bļitkotāju aizrautību ir dzirdētas brīnumlietas. 1987. gadā, kad Rīgas līcī no krasta atrāvās ledus gabals ar apmēram pusotru tūkstoti zemledus makšķernieku, viņi savā aizrautībā nepamanīja, ka peld jūrā. Sākumā aizdomīgi licies vienīgi tas, ka āliņģī nez kāpēc mainās dziļums. Kad ledus gabals sācis peldēt, tas virzās gan pār seklākām, gan arī pār dziļākām vietām. Labi, ja par šādiem piedzīvojumiem var pastāstīt “post factum”.
