Noslēgumam strauji tuvojas valsts finansētais projekts «Latviešu valodas apguve pieaugušajiem», kura laikā valsts valodas prasmes Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā uzlabojuši 120 cittautiešu. Līdz valsts valodas zināšanu pārbaudei vai naturalizācijas eksāmenam, kas sāksies tuvāko dienu laikā, tikuši 118 pretendentu, informē Tālākizglītības nodaļas vadītāja Astra Vanaga, paužot gandarījumu par dalībnieku augsto motivāciju mācīties. Viņi paši gan atzīst, ka pietrūcis laika.
«Priecē, ka sākotnēji prognozētā valsts valodas kursu aktualitāte pilsētas un reģiona nelatviski runājošo iedzīvotāju vidū un atbilstoši tam projekta pieteikumā izvirzītais mērķis iesaistīt kursos 120 cilvēku ir pilnībā attaisnojies. Jau pieteikšanās laikā redzējām, ka ļoti daudz cilvēku vēlas izmantot iespēju papildināt savas latviešu valodas zināšanas bezmaksas kursos. Nedēļas laikā astoņas grupas bija nokomplektētas,» atskatās A.Vanaga.Valoda nepieciešama darbamBezmaksas kursi divreiz nedēļā sākās 9. janvārī. 80 stundu laikā cittautiešiem bija dota iespēja paaugstināt savu valsts valodas prasmi par vienu pakāpi, sākot no iesācēja (A1) līmeņa līdz vidējam (B2) valodas prasmes līmenim. «Diemžēl šoreiz nācās atteikt tiem, kuri vēlējās savas latviešu valodas prasmes papildināt augstākajā C līmenī, jo to neparedzēja projekta noteikumi,» teic ZRKAC Tālākizglītības nodaļas vadītāja. Viņa vērtē, ka kursantu motivācija un ieinteresētība mācīties bijusi ļoti nopietna. Tikai dažos gadījumos neizdevās apvienot mācības ar darba grafiku. Taču priecīgi par atbrīvojušos vietu bija pretendenti, kurus sākotnēji lielā pieprasījuma dēļ nācās atstāt rezervē. Kopā «rezervistos» bija 40 cittautiešu.«Kursu dalībnieku mērķi bija dažādi. Tomēr priekšplānā izvirzījās profesionālās vajadzības – valoda nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Aptuveni divām trešdaļām mērķis ir nokārtot valsts valodas atestācijas eksāmenu un saņemt augstāku līmeni,» stāsta A.Vanaga. Visvairāk nāk vidējā paaudzeTālākizglītības nodaļas vadītāja piebilst, lai gan projekta prioritārā mērķauditorija bija jaunieši līdz 25 gadu vecumam, viņu interese par kursiem bijusi vismazākā. Visvairāk gribējuši mācīties četrdesmit un piecdesmit gadu vecie. «Projekta dalībnieku vidējais vecums ir 44 gadi. Tā iemesls varētu būt arī tas, ka jaunieši jau skolā pietiekami labi apgūst latviešu valodu un tās lietojums ikdienā ir gana plašs. Citādi ir ar vidējo paaudzi, kam skolā latviešu valodu apgūt labā līmenī praktiski nebija iespējams, kas arī veidoja ieradumu ikdienas komunikācijā latviešu valodu nelietot,» spriež A.Vanaga. Tam piekrīt arī kursu dalībniece Jeļena Jaremčuka. «Patlaban esmu pensijā. Sēžu mājās, nekur nestrādāju. Tāpēc sāku piemirst latviešu valodu. Man kauns, jo Latvijā taču dzīvoju vairāk nekā 40 gadu. Gribas runāt un saprast labāk. Ģimene un draugi man pārsvarā ir krieviski runājoši. Ir arī viena latviete, bet grib ar mani runāt krieviski. Es viņai saku – nu, nē! Es taču kursos mācos, man jārunā latviski!» motivāciju iesaistīties mācībās skaidro pensionāre. Viņa atklāj, ka lielākās problēmas valodas apguvē sagādā garumzīmes un vārdu galotnes. Trīs mēneši kursiem arī ir par maz – apgūstamajai vielai pāriets lēkšiem vien, vērtē J.Jeremčuka. Tomēr viņa cer, ka uzlabotās latviešu valodas zināšanas noderēs ne tikai sadzīvē, bet arī palīdzēs atrast darbu.Mācīšanos ietekmējusi gripaTo, ka stundu varēja būt krietni vairāk, atzīst arī kursu pasniedzēja Lonija Bergina. «Varbūt vajadzēja sākt jau rudenī, kad beigušies dārza darbi. Smejos, ka speciāli esmu aizkavējusi pavasari, lai cilvēki vēl varētu mierīgi pamācīties,» viņa teic, uzslavējot savus kursantus par čaklu mācīšanos un nodarbību apmeklēšanu. Viņu rindas gan paretinājusi gripa. Dažiem kursu dienās iekritis arī maiņu darbs. Taču, pieslēdzoties citām grupām, kursus visiem izdosies veiksmīgi pabeigt, min L.Bergina.Bažas gan raisot grūtais B2 valodas līmeņa tests, kura uzdevumi drīzāk atbilst augstajam C līmenim. Tomēr kopumā kursantiem eksāmenā nevajadzētu būt lielām problēmām, spriež skolotāja.Jāpiebilst, ka bezmaksas valsts valodas kursu organizēšanai Sabiedrības integrācijas fonds Kompetenču attīstības centram apstiprināja 9,5 tūkstošus latu piešķiršanu. Projekta dalībniekiem bija paredzēta arī iespēja doties mācību ekskursijās uz Sv.Trīsvienības baznīcas torni, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas, kā arī citiem pilsētas muzejiem.
