Tuvojas… Nav nemaz jāiesāk šis raksts ar paskaidrojumu, ka tuvojas visu tik sen gaidītais 2000. gads.
Tuvojas… Nav nemaz jāiesāk šis raksts ar paskaidrojumu, ka tuvojas visu tik sen gaidītais 2000. gads. Vai nu liekot sajūsmā sirdij pukstēt straujāk, vai apnicībā saviebt degunu, tomēr šis fakts vienaldzīgu atstājis nav ne mazu, ne lielu, ne jaunu, ne vecu. Tik apaļu gadskaitli var piedzīvot tikai reizi tūkstoš gados.
Varbūt par vaininieku jāliek mūsu necilie finansiālie apstākļi vai arī letiņu ne īpaši temperamentīgā daba, tomēr pat jaunieši, kas vienmēr bijuši atsaucīgākie dažādu saviesīgu pasākumu dalībnieki, Latvijā nevar līdzināties tiem trakojošajiem pūļiem, kas jau tagad sākuši rosīties dažādās pasaules vietās.
Diez vai būs pārsteidzīgi teikts, ka šie Ziemassvētki bija visnemierīgākā Kristus dzimšanas godināšana, kāda jebkad piedzīvota. Rietumeiropā jauniešu liekākajai daļai jau sen aizmirsies tas klusā satraukuma un bijības mirklis, Ziemassvētku vakarā dodoties uz baznīcu. Šķiet, šogad tas zudis vispār. Kā stāsta Latvijā dzīvojošā skolēnu apmaiņas programmas dalībniece Saskia Valika no Nīderlandes, viņu ļoti pārsteidzis lielais jauniešu skaits Latvijas baznīcās šajās dienās. Viņas valstī vienaudžu primārā problēma esot, ko vilkt mugurā, kā uzposties 31. decembra vakarā.
Apaļais cipars rada sajukumu pat Japānā
Kamēr vēl 2000. gads tikai tuvojas, visi steidz iegādāties lietas, kuras rotā tūkstošgades simbolika. Tikko no Japānas atgriezušies, Rīgas Doma zēnu kora puikas stāsta, ka uzlecošās saules zemē skaitlis 2000 attēlots uz visām iespējamām vietām, sākot no T krekliem un beidzot ar suņu un kaķu barību. Un jaunieši jo īpaši «uzķeras» uz šiem elementārajiem veikalnieku trikiem. Viņus neinteresē, ka tādējādi viņi izveido viendabīgu jaunu cilvēku masu, ko vieno tikai ciparu kombinācija – divi ar trim nullēm. Akli sekojot eiropiešu paraugiem un pārspīlēti tos interpretējot, japāņu meitenes steidz iegādāties 15 līdz 20 centimetru augstu papēžu kurpes, kas tuvinātu tās balto meiteņu augumam, kleitas, krekliņus, sprādzītes, krellītes – visu – ar atzīmi 2000. Kā teica viens no dziedātājiem Jānis Šipkēvics:
– Man no tā visa palika slikti – tik bezpersoniski, mietpilsonīgi. Likās pat jocīgi, ka tieši šī nācija pasaulei devusi tik daudz sasniegumu.
Mūsu jaunieši par fanātismu vīpsnā
Ar atvieglojumu jānopūšas, ka mūsu jaunatne nav tik fanātiski pārņemta ar šo notikumu. Arvien vairāk cilvēku atļaujas skeptiski pavīpsnāt par tamlīdzīgām izdarībām.
Kur sagaidīt jaunās tūkstošgades sākšanos (protams, daudzi iebildīs, ka patiesībā tā sākas tikai ar 2001. gadu – lai notiek!)?
Masas, masas, masas – tas ir 31. decembra vakara un 1. janvāra nakts apzīmējums. Mūsu vienīgais plašais pasākums Ķīpsalā ar «Reiganu» un citu grupu uzstāšanos nevar līdzināties tam, kas notiks Ņujorkas Taimskvērā, Parīzes Elizejas laukos vai Londonas grandiozajā «Millennium» kompleksā. Visi kā viens vēlas būt tur, kur būs visi pārējie – kur vairāk, lielāk, daudzskaitlīgāk. To varēja novērot arī šepat, kad pirms neilga laika ideja par Jaunā gada sagaidīšanu pašu mājās likās apkaunojoša, jo visi taču brauc uz Londonu, Berlīni, Frankfurti vai vismaz uz netālo Prāgu. Daudzi jau ir prom, piemēram, viena draudzene ar nepilniem simts latiem kabatā devās neskaidra galamērķa ceļojumā uz Spāniju. Viņa nezina, kur apmetīsies, ko ēdīs, ar ko būs kopā. Bet tas taču ir šā Jaunā gada likums – ka tik kaut kur prom. Arī es pirms neilga laika ar nelielu skaudību raudzījos uz cilvēkiem, kas lielo notikumu sagaidīs kopā ar visu pasauli. Tomēr pēc intervijas ar TV cilvēku Kārli Bikšu, kas uzskata, ka sagaidīt Jauno gadu vismīļāk būs tieši Latvijā, pār mani nāca apskaidrība: arī mājās var būt jauki, ir taču skaisti sagaidīt jaunu laika cēlienu ar cilvēkiem, kas man ir mīļi un tuvi.
Tajā pašā laikā manas Zviedrijas draudzenes stāsta, ka jau rezervējušas biļetes uz autobusiem, vilcieniem, lai dotos uz Stokholmu vai Gēteborgu, kur dzīrošana notiks kādā no neskaitāmajiem stadioniem vai hallēm.
Var jau būt, ka tā ir skaisti, un var jau būt, ka nemaz nevajag, lai būtu skaisti – visi kopā vienā lielā, dēmoniskā pūlī, apreibinājušies ar alkoholu vai vienotības sajūtu, sagaidot 2000. gadu. Jā, šādā izpriecu naktī vienreizības sajūta ir garantēta, bet kas būs pēc tam? Kas sekos pēc šā o, oo!? Pašlaik viss taču ir orientēts uz mistisko 2000.
Depresiju var novērst masku balle vai ķekatas
Pat bail iedomāties, cik gan daudz vilšanos, depresijas, nomāktības pasaule piedzīvos tad, kad visi šampanieši būs iztukšoti, pirotehnikas brīnumi izrādīti un neskaitāmās šo gadu simbolizējošās instalācijas pamazām tiks novāktas. Un varbūt tāpēc ir jaunieši, kas šo gadsimtu pavadīs draugu vai pat ģimenes lokā tepat Jelgavā vai Rīgā. Neaizmirstiet, ka nakts, kad jaunais gads ieņem vecā vietu, ir visīstākais karnevālu un masku laiks. Varbūt tieši tas šo gadu miju spēs padarīt neaizmirstamu? Taču, ja masku balles rīkošanai vairs neatliek laika, varat kopā ar draugiem doties ķekatās – arī to maskas var būt ļoti oriģinālas un mūsdienīgas.
Jā, vienkāršāk, daudz vienkāršāk, taču nezaudējot cilvēku savstarpējo attiecību skaistumu. Un tas jaunajā tūkstošgadē būs vislielākais dārgums. Varbūt ir vērts to kopt jau 31. decembrī?
