Vakar vārdadienu svinēja Gaidas un Arņi, bet šodien apsveicam visus Frīžus, Frīdas un Mundras.
Vakar vārdadienu svinēja Gaidas un Arņi, bet šodien apsveicam visus Frīžus, Frīdas un Mundras.
Arnis Pekša sevi uzskata par vislielāko optimistu un saka:
– Nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk.
Arnis ir mūsdienīgs jauns cilvēks, kurš veiksmīgi cenšas apvienot studijas ar darbu. Studijām LLU Meža fakultātē ir palicis noslēdzošais posms – maģistra darbs –, bet Dienvidu elektriskajos tīklos viņš ir skaitļošanas grupas vadītājs.
Kad Arnis piedzimis, vecākiem padomā bijis cits vārds, taču noskaidrojies, ka tā sauc apkārtnes lielākos dzērājus. Tad puisēnam vārdu izvēlējusies krustmāte. No viņas krustdēlam palikusi dārga piemiņa – zīmoggredzens un mantojumā māja.
Arnim ir ļoti nopietns hobijs. Pirmoreiz četrpadsmit gadu vecumā zēnu uz medībām paņēmis līdzi tēvs. Sasniedzot pilngadību, viņš kļuvis par pilntiesīgu mednieku un LLU studentu mednieku kolektīva biedru. Par savām pagaidām veiksmīgākajām medībām Arnis uzskata reizi, kad izdevies nošaut divas mežacūkas.
– Medībās man patīk pats process. Īpaši tad, ja ir piemēroti laika apstākļi – ziema vai silts rudens. Medību suņa man nav, jo mamma ļoti mīl dzīvniekus un nepārdzīvotu, ja pēc medībām es atgrieztos mājās viens, – stāsta mednieks.
Izrādās, ka medniekam ir liels negods mežacūku medībās nošaut zaķi. Tad biedri aicina medījumu griezt šķēlītēs, lai visiem sanāktu porcija.
Vēl Arnim ļoti patīk braukt ar velosipēdu. Pirms diviem gadiem puiša veco riteni nozaga, un šopavasar viņš ir ticis pie iespējami laba kalnu velosipēda.
– Tērvetes Gaisa balonu festivāla laikā ar draugu «aizmināmies» turp un atpakaļ. Spidometrs rādīja 70 kilometru, – stāsta gaviļnieks.
Brīvā laika Arnim nav daudz. Tad viņš labprāt lasa un plāno sakārtot mantoto māju.
