Nedēļas nogali ar svētku izjūtu var sākt šīsdienas vārdadienas gaviļnieki Andri un Andreji. Daudz laimes!
Nedēļas nogali ar svētku izjūtu var sākt šīsdienas vārdadienas gaviļnieki Andri un Andreji. Daudz laimes!
Andrim Slabeiko vārdu deva māmiņa, lai godinātu vectēvu: «Man tiešām ļoti patīk savs vārds, tāds vīrišķīgs. Manuprāt, tas izsaka cilvēka spēcīgo raksturu un gara stiprumu. Tāds arī jūtos. Uzskatu, ka vārdadiena ir cilvēka svarīgākie personības svētki uzreiz aiz dzimšanas dienas. Tā kā man patīk liela mēroga «tusiņi», tad droši vien arī savus vārda svētkus svinēšu ļoti plašā draugu pulkā kopmītnēs. Šoreiz dāvanā gribētos saņemt ko paliekošu, piemēram, gredzenu, kur būtu iegravēts mans vārds.»
Andris studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē uzņēmēja specialitātē. Pats nāk no Alūksnes, taču gan Jelgava, gan studijas, gan jauniegūtie draugi un tā saucamā «koju» dzīve ļoti iet pie sirds. «Iepriekš studēju Pārtikas tehnoloģijas fakultātē. Galīgi nepatika. Nolēmu iet tēva pēdās, kļūt par uzņēmēju, turklāt vecākiem pieder firma, kura nodarbojas ar dezinfekcijas līdzekļu ražošanu un kuru ceru pārņemt savā vadībā,» tā Andris.
Puiša ikdiena esot ļoti aktīva, pat pārslogota. Darba dienās lielāko laika daļu viņš velta studijām; draugiem, ar kuriem retumis aiziet uz «Tonusu»; arī studentu korporācijai «Fraternitas Imantica», kurā mēģina sevi izpaust pēc iespējas radošāk. Vaļasbrīžos gaviļnieks labprāt lasa, sevišķi vēsturiskas grāmatas. «Ļoti patīk skatīties TV. Katru nedēļas nogali tepat Jelgavas kinoteātrī cenšos noskatīties jaunākās filmas. Šad tad fiziskas formas uzturēšanai spēlēju basketbolu,» stāsta Andris. Jaunietim esot ļoti daudz labu draugu, ar kuriem pavadīt brīvo laiku, kopīgi izklaidējoties, organizējot pirtis un rīkojot dažādus baļļukus: «Priecē, ka mani draugi galvenokārt ir atklāti un godīgi cilvēki, tādi, uz kuriem varu paļauties.» Arī sevi Andris raksturo kā atklātu, godīgu un miermīlīgu cilvēku. Protams, reizēm iznāk būt stūrgalvīgam (kā jau kārtīgam Mežāzim!), priekšroku dodot jautrībai. Gadu gaitā Andris ir sapratis, ka ne par ko nevajag brīnīties. Ja notiek kas negaidīts, tas jāuztver kā pašsaprotams, dzīvē daudz kas atrisinoties pats no sevis.
