Andra Rāviņa vadītā Jelgavas Dome vienlaicīgi ir ķērusies pie vairāku jautājumu risināšanas, no kuriem kā pašlaik aktuālākos varētu izdalīt Domes administrācijas reorganizāciju, STU sanāciju.
Andra Rāviņa vadītā Jelgavas Dome vienlaicīgi ir ķērusies pie vairāku jautājumu risināšanas, no kuriem kā pašlaik aktuālākos varētu izdalīt Domes administrācijas reorganizāciju, STU sanāciju, kā arī pagaidām miglā tīto kārtību, kādā siltumpatērētāji turpmāk varēs atslēgties no centralizētās siltumapgādes. Sarunā ar Modri Sprudzānu par aktualitātēm Domes darbā stāsta Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs.
Kā varētu raksturot panākumus Domes administrācijas modeļa reorganizācijā?
Diemžēl reorganizāciju nevar veikt īsā laikā: mūs saista gan darbības kontinuitātes nodrošināšana, gan arī LR Darba likums. Tāpēc reorganizācija ir pakāpeniska. 1. posms – centrālās administrācijas sistēmas reorganizēšana. Administrācijas reorganizācija tika veikta, ievērojot trīs pārvalžu principu, saglabājot likumā noteiktās obligātās Dzimtsarakstu un Finansu nodaļas. Tika izveidota jauna struktūra – Investīciju birojs – ar mērķi koordinēt visu pašvaldības institūciju darbību investīciju piesaistei. Birojam, kuru politiski pārrauga Domes priekšsēdētāja otrais vietnieks, pamatā ir divas funkcijas: apkopot informāciju un sniegt to visām pašvaldību struktūrām, kā arī konsultēt investīciju projektu izstrādāšanas procesā. Agrāko departamentu vietā mēs izvēlējāmies centralizētāku modeli – centrālā administrācija, kurā ietilpst šīs trīs mazās nodaļas un trīs pārvaldes. Pirmā pārvalde vērsta uz iedzīvotāju servisa nodrošināšanu, un tas ir Informācijas un servisa centrs, kas savu uzdevumu veic normāli. Salīdzinoši var teikt, ka tagad nezūd neviens dokuments, ir maz gadījumu, kad netiek ievērots atbildes sniegšanas termiņš.
Protams, ir arī problēmas. Mūsu iekšējais datoru tīkls un programmatūra ir stipri atpalikusi. 1997. gadā šajā jomā bijām pionieri, bet tagad esam tuvu astei. Tas mums traucē pārvaldi pārveidot elektroniskā formā, un viens no nākamā gada plāniem ir ļoti intensīvi strādāt šajā virzienā un maksimāli ieguldīt naudu šajā lietā. Situācija bija tik krimināla, ka mēs pat nevarējām atvērt Saeimas vai Ministru kabineta mājas lapās likumu, noteikumu un normatīvo aktu projektus – tāpēc ka nevienā datora nebija instalēta 2000. gada «Office» programma. Pašlaik katrā mazajā struktūrā ir vismaz viens dators, ar kuru to ir iespējams izdarīt.
Kā pārvalde tika nostiprināta arī Būvvalde. Mēs atteicāmies no virknes papildu štata vietām, un tās tiks regulāri pārskatītas. Protams, ir arī vāji posmi, kur servisa darbs mūs neapmierina.
Piemēram, kuri?
Mums vajadzētu labāku juridiskā pakalpojuma nodrošinājumu. Saviem spēkiem netiekam galā. Ir vairāki varianti, piemēram, slēgt ārštata līgumus, kas daļēji jau tiek darīts. Mēs juristu skaitu samazinājām par labu klientiem – viens jurists strādā Informācijas aģentūrā un bez maksas konsultē cilvēkus. Domāju, ka tas ir pluss.
Ļoti oriģināla struktūra ir Īpašuma konversijas pārvalde. Tā veic visas darbības, kas saistītas ar īpašuma uzskaiti, konversiju, uzskaiti, kontroli un privatizāciju. Šis darbs pēdējā laikā ir ļoti strauji pavirzījies uz priekšu. Lielu darbu tajā veica arī Būvvalde. Mums, piemēram, pilsētas teritoriālais plānojums nebija noformēts saistošo noteikumu veidā, vajadzēja būtiskas izmaiņas apbūves saistošajos noteikumos, arī tas ir izdarīts.
Problēma ir arī tūrisma infrastruktūras attīstība, jo mēs negribam iet tradicionālo ceļu – iegrūž naudu, uztaisa kantori, maksā no budžeta, bet tūristu, cik bija, tik arī palika. Vispirms jānosprauž mērķis – uz kurieni mēs ejam, uz kādiem tūristiem orientējamies, un šo biroju varētu veidot tikai kā pēdējo.
Kādas ir lielākās problēmas, ar kurām Domes administrācija ir saskārusies reorganizācijas gaitā?
Būtu jārunā par Komunālo pārvaldi, kur līdz šim organizatoriskā funkcija ir veikta neapmierinoši. Nedrīkst veidoties situācija, kad beigās nevaram savilkt kopā galus. Cik tad īsti lielas mums ir saistības, ar ko, kam, kāpēc! Šis skaitlis svārstās ap pusmiljonu latu. Otra lieta ir plāna vai sistēmas trūkums padarītajos darbos. Nenoliedzot arī pozitīvo operativitāti jautājumu risināšanā, jāteic, ka kādā brīdī ir jāpavelk svītra. Reorganizācija Komunālajā pārvaldē notiek ne tikai tāpēc, ka tajā ir problēmas, bet gan ar skatu nākotnē. Visu ar pilsētsaimniecību saistīto funkciju kopumu vajadzētu apvienot. Pašlaik tās ir diezgan sadalītas. Pašai pašvaldībai ar uzņēmējdarbību būtu jānodarbojas pēc iespējas mazāk, tai jāizvieto pasūtījums. Un to var darīt aģentūra, kas ir pakalpojumu sniedzēja vai pasūtījuma izvietotāja, kā tas būs mūsu gadījumā.
Kādi ir pēdējie jaunumi attiecībā uz «Dalkia» ieinteresētību piedalīties STU sanācijā?
Pēc pagarinājuma ir saņemts telefonisks apstiprinājums, ka ir izsūtīts oficiāls dokuments ar piekrišanu. Tas nozīmē, ka nākamajā nedēļā sāksim darbības, kas ir saistītas ar apmēram 30 dokumentu sagatavošanu un parakstīšanu, jaunas uzņēmējsabiedrības izveidi un uzņēmuma sanācijas pabeigšanu saskaņā ar izvēlēto modeli pēc sekmīgas vecā uzņēmuma sanācijas un jaunas uzņēmējsabiedrības izveides. Es domāju, ka tas tiks likvidēts kā atsevišķa juridiska persona. Šis process prasīs ilgu laiku. Līdz ar to šogad netiks sagatavots lēmumprojekts par kārtību, kādā var atslēgties no centralizētās siltumapgādes, jo mēs nevaram pārkāpt vienošanos ar investoru un mums šis projekts būs jātaisa kopā. Šādi jautājumi nav Domes kompetencē, Enerģētikas likums jāskatās kontekstā, un nav divu pilnīgi identisku situāciju. Ir perifērijas zonas, kur atslēgšanās nepasliktina pārējo siltumpatērētāju situāciju, bet pat uzlabo, jo tur patiesās izmaksas par apkuri ir stipri augstākas, un pat iznāk, ka pārējie jau viņu dotē. Centra zonā siltumpatērētāji ir ļoti savstarpēji atkarīgi, tāpēc te ir uzmanīgi jāskatās. Tas arī tiks darīts, bet kopā ar investoru.
Kā jūs skaidrojat situāciju, ka jūs, no vienas puses, esat Jelgavas Domes pārstāvis sarunās ar «Dalkia», bet, no otras, – pats atslēdzaties no STU piegādātā siltuma?
Ļoti vienkārši. Pirmkārt, mūsu divdzīvokļu māja nekad nav bijusi pieslēgta pie centralizētās siltumapgādes sistēmas, bet gan pie STU īpašumā esošās katlumājas, kas apkurina skolu. Līdz ar to mūs nevar uzskatīt kā atslēgušos no pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas. Vienkārši mēs pārtraucām līgumattiecības, mēnesi iepriekš brīdinot STU, kā to paredz viens no mūsu un STU līguma punktiem. Ievērojot visas likumā noteiktās procedūras, to var darīt.
Otrs – es arī morāli negribu pieļaut situāciju, ka citi mani dotē. Šīs mazās katlumājas izmaksas ir stipri augstākas nekā centralizētajā siltumapgādes sistēmā. Visi taču maksā pēc vienota tarifa, un tie, kuri dzīvo rentablākā sistēmā, dotē nerentablāko. Ja tas tiek darīts attiecībā uz skolu, viss ir «okay», bet kāpēc dotēt privātpersonu?
