Esmu mūsu iecienītā laikraksta «Zemgales Ziņas» regulāra lasītāja. Kaut gan pensionāram tas ir dārgs prieks, katru mīļu dienu tomēr gaidu atnesam pastu.
Esmu mūsu iecienītā laikraksta «Zemgales Ziņas» regulāra lasītāja. Kaut gan pensionāram tas ir dārgs prieks, katru mīļu dienu tomēr gaidu atnesam pastu. Esmu jelgavniece kopš dzimšanas, tas ir, kopš 1934. gada.
Pārdomas izraisīja 23. februārī izlasītais raksts par Jelgavas Domes izsludināto konkursu Centrālā laukuma pārdēvēšanai un pārveidošanai. Par nosaukuma maiņu neiebilstu, bet ieplānotā rija, kurā atrastos ziedu, suvenīru salons, mākslas galerija un kafejnīca, liekas nepieņemama. Vai tad tirgotavu jau nepietiek, ja vēl jāceļ kāda speciāla ēka? Realizēt projektu ar iespējamu māju nojaukšanu – tas nav saprātīgi tik sarežģītos ekonomiskos apstākļos. Arī jaunieši iecienījuši tagadējo Centrālo laukumu – vasarās viņi satiekas uz akmens kāpnītēm.
Bet varbūt žūrijas komisijas locekļiem ir cits aprēķins? Labi nopelnīt, ja var sākt «štukot» pilsētas krīzes apstākļos tādus nevajadzīgus projektus.
P.S. Vai «kurjatņiki» arhitektiem neduras acīs? Vai tie nevienam nav vajadzīgi?
