Joprojām vēl esmu nelāgā pēcvēlēšanu noskaņojumā.
Joprojām vēl esmu nelāgā pēcvēlēšanu noskaņojumā. Prātu nepamet doma, ka ar Andri Šķēli pašlaik notiek tas pats, kas savulaik ar Joahimu Zīgeristu: vēlēšanās iegūst balsu vairākumu, bet vienalga tiek nostumts malā. Toreiz visi brēca sveštautietis. Šķēle ir tīrs latvietis. Kādēļ viņam liedz to, ko vēlas tauta?
Kaut «ceļinieki» izbeigtu
trīt savu mēli.
Mēs, latvieši, vēlamies
Andri Šķēli.
To saku jums
Jau kuro reizi:
Bez Šķēles Latvijā
Viss saies greizi.
Šķēle jau sen prot
Godam strādāt,
Par savu tautu
Un Latviju gādāt.
Ja Šķēle nobīdīts
Tagad tiek malā,
Tad cerības labākai
Nākotnei galā.
Jo skaidri redzams,
Ka tie vairs nav nieki,
Ja valstī tik daudzi
Ir bezdarbnieki.
Un tiešām ar katru
Varu es derēt:
Uz «Latvijas ceļu»
Mums nav, ko cerēt.
Tiek spicētas ausis:
Ko Krievija teiks,
Un gaidīt gaidīts,
Kad tā tos sveiks.
Par mūsu nabaga
Latviešu tautu
Tiem nospļauties, jo domā tie:
Kaut velns to rautu!
Lilija L., pensionāre