Valsts finansētās programmas par Latvijas lauksaimniecības attīstību apakšprogrammas vadītājs, Lauksaimniecības universitātes profesors Kazimirs Špoģis ir apmierināts ar šā gada veikumu.
Valsts finansētās programmas par Latvijas lauksaimniecības attīstību apakšprogrammas vadītājs, Lauksaimniecības universitātes profesors Kazimirs Špoģis ir apmierināts ar šā gada veikumu. Šajā programmā un tās sešās apakšprogrammās iesaistīto zinātnieku un citu speciālistu uzmanība pievērsta vairākiem aspektiem, bet būtiskākie no tiem ir lauksaimniecības programmas pašreizējā stāvokļa novērtējums un tajā neiekļauto jautājumu aktualizēšana.
Pētījumi virzīti uz to, lai noteiktu Latvijas lauksaimniecības iespējas un prioritātes, kā arī pasākumus, kas vēl veicami, lai līdz tautas referendumam par iestāšanos Eiropas Savienībā ievērojami kāpinātu lauksaimniecisko ražošanu. Graudu un piena ražošanas apjomu iecerēts vismaz divkāršot un sasniegt divu miljonu tonnu robežu. Diemžēl praksē lauksaimnieciskās ražošanas kāpināšanas procesi kavējas.
Referātos un diskusijās klātesošie nonākuši pie slēdziena, ka turpmāk ikvienā jomā visvairāk vērības jāveltī kvalitātei. Tā nodrošināma, sākot ar darba un tehnoloģisko procesu un beidzot ar produkcijas izstrādi. Līdz šim darbs šinī jomā vairāk vērsts uz kvalitātes kritēriju izstrādi un kontroli. Taču, lai sasniegtu augstākus rezultātus un produkciju ar zemāku pašizmaksu pārdotu par augstāku cenu, iegūstot lielāku peļņu, ikvienā darba posmā nepieciešams kvalitātes procesu vadīt.
Tā arī pašreizējos realizācijas grūtību apstākļos tik tiešām augstvērtīgu pienu, kura pašizmaksa ir astoņi santīmi litrā, iespējams pārdot par 14 santīmiem. Diemžēl visaugstāko kvalitāti vairums ražotāju nespēj sasniegt. Līdz ar to arī valsts kopumā nespēj nodrošināt Eiropas Savienības noteiktās pārtikas produkcijas kvotas.
Lauku attīstības konferences nobeiguma dokuments paredz visu sešu programmas apakšprogrammu un projektu apkopošanu kopējā izdevumā, ko varētu izmantot gan valsts institūciju darbinieki savā ikdienā, gan zinātnieki mācību procesā, gan lauksaimnieki. K.Špoģis un pārējie programmā iesaistītie zinātnieki ir apmierināti ar to, ka darbam izdevies piesaistīt spējīgus jauniešus. Apmēram puse no konferences referentiem bija doktorandi. Zinoši, kompetenti un spējīgi argumentēti diskutēt ar akadēmiķiem.
