Avīžu slejās atkal parādījušies Rīgas apgabaltiesas tiesneši Kaparšmits, Stūris, Saulītis, Amoliņa, Kveska un Kalniņa, kuri lietās, kas saistītas ar narkotiku tirdzniecību, atbrīvojuši no apcietinājuma vienu aizdomās turētu personu un vienu apsūdzēto.
Avīžu slejās atkal parādījušies Rīgas apgabaltiesas tiesneši Kaparšmits, Stūris, Saulītis, Amoliņa, Kveska un Kalniņa, kuri lietās, kas saistītas ar narkotiku tirdzniecību, atbrīvojuši no apcietinājuma vienu aizdomās turētu personu un vienu apsūdzēto. Turklāt pie viena no šiem kriminālhroniku varoņiem atrastas narkotikas 34 tūkstošu latu vērtībā. Tātad policija un prokuratūra ir teicami pastrādājusi, bet, redz, tiesnešiem “mīksta” sirds. Iespējamie narkodīleri vismaz līdz tiesai tikuši brīvībā. Par to “mīksto” sirdi diez vai kāds ticēs, droši vien tūlīt domas raisās virzienā, ka tiesneši ir nopirkti. Pat titulēti juristi atzinuši, ka tur, kur griežas tūkstoši, miljoni, ar patiesības izzināšanu var būt visai problemātiski. To zināmā mērā iespējams salīdzināt ar vēlmi pasaulei skaidrot, ka mūsu leģionāri Otrā pasaules karā necīnījās par fašismu. Miljardi, kas ieguldīti grāmatās, filmās un citos informācijas līdzekļos, darbojas virzienā, kurš šādu vēstures traktējumu izslēdz. Mēs visdrīzāk varam vienīgi noskaidrot kaut ko sev, savai pašapziņai.
Taču varbūt iespējams atjautīgi šo lielo naudu pavērst tā, ka tā taisnības mīlētājiem, vidusslānim rada kādu labumu vai vismaz nestāv ceļā? Atgriežoties pie tiesu lietām – pagājušajā nedēļā “Ziņām” bija izdevība piedalīties LR Augstākās tiesas žurnālistiem organizētajā diskusijā par jauno Kriminālprocesa likuma projektu. Sabiedrībā ir vēlēšanās un pat ārējs spiediens padarīt mūsu tiesas procesus ātrākus, vienkāršākus un arī godīgākus. Tiesnešu biedrības prezidents Ivars Bičkovičs diskusijā iestājās par vienu Rietumvalstīs jau pierastu lietu. Proti, drošības naudu kā zināmu garantu tam, ka apsūdzētais vai aizdomās turētais netraucēs izmeklēšanā, neizdarīs jaunu noziegumu un nekur neaizmuks. Kāpēc, piemēram, policijas pieķertam narkodīlerim vajadzētu vispār domāt par tādu lietu kā tiesnešu piekukuļošana? Ja viņam vai viņa tuviniekiem ir nauda, tad nozīmīgu summu pilnīgi likumīgi varētu iemaksāt valstij un gaidīt, kamēr lieta būs izmeklēta. Zināms, dažkārt tas var vilkties gadiem.
Rēķinot cietumnieku skaitu uz vienu valsts iedzīvotāju, Latvija esot vienā no vadošajām vietām pasaulē. Kā atzīst I.Bičkovičs, tā nav vienīgi valsts vaina. Pirmkārt, pati sabiedrība nepareizi domājot. Es gan nezinu, kurā avīzē vai kurā tirgus placī cilvēki būtu šausminājušies par to, ka cietumā nav ielikts firmas “Ecoline” šoferis, kura decembrī izraisītas katastrofas dēļ gāja bojā vairāki cilvēki. Ir taču skaidrs, ka notikušā vaininieks, kuram tagad atņemtas autovadītāja tiesības, sabiedrībai nav bīstams. To, ka viņš līdz tiesai nebūtu “jābāž” cietumā, šķiet, saprot vai katrs skolas bērns. Tomēr sliecos domāt, ka zināmā mērā augsti godātais tiesnesis trauksmi ceļ pareizā virzienā. Cietumnieku mums tiešām ir pārāk daudz, un diemžēl ļoti liels ir to cilvēku skaits, kas cietumos nonāk atkārtoti. Var jau būt, ka tieši šie iespējamie narkodīleri, ko uz pirmstiesas izmeklēšanas laiku Rīgas apgabaltiesa atbrīvoja no ieslodzījuma, bija jāatstāj aiz restēm. Tomēr acīmredzot daudz ir gadījumu, kad cilvēki valsts finansētu cietuma putru ēd bez īsta pamatojuma.
