Antonio Vivaldi «Gloria» – Dieva godības, varenības un spēka, dzīvesprieka un mīlestības pilns ticības apliecinājums mūzikā – līdzās slavenajiem «Gadalaikiem» ir viens no visvairāk atskaņotajiem itāļu baroka komponista skaņdarbiem. 1. maijā pulksten 18 Jelgavas Sv.Annas katedrālē to būs iespēja baudīt kamerkora «Versija» (diriģents Edmunds Jonaitis), ērģelnieka Aivara Kalēja un solistu, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenšu Ances Purmales (soprāns) un Ievas Dreimanes (mecosoprāns) sniegumā. Kamerkoris «Versija» kā patstāvīgs kora kolektīvs izveidojās 1989. gada rudenī, un tā idejas tēvs bija diriģents Imants Cepītis, bet dziedātāji – valsts akadēmiskā kora «Latvija» mākslinieki. Pagājušā gada decembrī «Versija», kurā dzied arī Jelgavas Sv.Annas draudzes ērģelniece Māra Ansonska, koncertēja Jelgavā. Toreiz Annas katedrālē skanēja adventes mūzika – sakrāli skaņdarbi, kas atspoguļo Bībeles stāstus par Jaunavu Mariju, par Kristus nākšanas pasaulē gaidām. Arī «Gloria» ir sakrāls opuss, ko A.Vivaldi sacerējis spožajā, majestātiskajā Re mažorā, tomēr šādam slavinājumam skaņdarbs pat šķiet salīdzinoši intīms.Interesanti, ka mūsdienās pazīstamākais baroka laika komponists A.Vivaldi par tādu kļuvis tikai dažos pēdējos gadu desmitos. Līdz pat 20. gadsimta 30. gadiem par viņu zināja vien Johana Sebastiāna Baha darbu pārzinātāji un pastāvīgie bibliotēku rokrakstu nodaļu apmeklētāji. Īstais A.Vivaldi iepazīšanas vilnis pasaulē sākās pagājušā gadsimta 50. – 60. gados, kad atklātībā nonāca vijoļkoncertu cikls «Gadalaiki». A.Vivaldi komponējis arī vokāli instrumentālo mūziku – 36 operas, oratorijas, kā arī mesas un citus reliģiskās mūzikas žanrus. Salīdzinot ar instrumentālajiem skaņdarbiem, A.Vivaldi vokāli instrumentālie opusi ir mazāk zināmi, tomēr «Gloria» ir sava veida zīme šajā žanrā un viens no iemīļotākajiem sakrālās mūzikas opusiem visā pasaulē.
