Ar militāru godu – zemessargu šauteņu zalvi – pagājušajā sestdienā dzimtajā Ventspilī pēdējā gaitā tika pavadīts ilggadējs jelgavnieks, atmodas laika sabiedriskais darbinieks, arī «Ziņu ārštata autors Alfrēds Puškevics.
Kopā ar jaunāko brāli Ilgaru, kas vēl aizvien aktīvi darbojas Jelgavas zemessargu bataljona veterānos, A.Puškevics izauga Ventspilī policijas uzrauga Alfrēda Puškevica un aizsargu pulka mediķes Annas Puškevicas ģimenē. 1941. gada 14. jūnijā, kad Alfrēdam bija desmit gadu, okupācijas vara ģimeni izsūtīja uz Sibīriju. 1947. gadā viņš kopā ar brāli atgriezās Latvijā. «Padomju vara nebija atmetusi domu mani pāraudzināt. 1947. gada vēlā rudenī mani no skolas aizveda uz Ventspils izpildu komiteju, kur paziņoja, ka esmu «mobilizēts arodskolā». Vēl bija spēkā kara laika likums, kas paredzēja kriminālatbildību par izvairīšanos no mobilizācijas,» savās atmiņās rakstīja A.Puškevics. Jauneklis uz šo iesaukumu nereaģēja. Viņš Ventspilī pabeidza krievu vidusskolu un 1950. gadā Sanktpēterburgā (tolaik Ļeņingradā) iestājās kara topogrāfu skolā, kur savulaik mācījies latviešu strēlnieku komandieris un Latvijas brīvvalsts topogrāfiskā dienesta organizētājs ģenerālis Andrejs Auzāns. Pamatojot šo savu drosmīgo soli cīņā pēc izglītības, A.Puškevics rakstīja, ka tolaik viņam čekas uzraudzībā Latvijā ceļš uz augstāko izglītību bija liegts, tādēļ atlika iet uz karaskolu, kur čekisti latviešu jaunekli neiedomājās meklēt. Turklāt Sanktpēterburgā izrādījās, ka karaskolas priekšniekam ģenerālim Aleksandrovam pašam ģimene bija politiski represēta.
Divdesmit sešus gadus A.Puškevics nodienēja Urālos, Udmurtijā. Latvijā viņš pavadīja atvaļinājumus un, viesojoties pie brāļa Jelgavā, satika savu mūža draugu Margaritu, ar kuru kopā izaudzināja divas meitas. 1979. gadā, beidzoties virsnieka dienestam, ģimene atgriezās Jelgavā.
Sākoties atmodai, A.Puškevics darbīgi iesaistījās politiski represēto kustībā, Zemessardzē un Rīgas sardzē 1991. gada janvāra barikādēs. Daudz pūļu veltīja tam, lai baltiešu neatkarības centienus izskaidrotu dienējošajiem un atvaļinātajiem Krievijas karavīriem. Jāpiebilst, ka PSPS armija Latviju atstāja tikai 1994. gadā.
Deviņdesmito gadu otrajā pusē un divtūkstošo gadu sākumā A.Puškevics rīkoja trīs ekspedīcijas uz PSRS soda nometņu vietām Kirovas apgabalā, tā sauktajā Vjatlagā, kur gāja bojā trīs tūkstoši Latvijas pilsoņu, tostarp viņa tēvs. Būdams profesionāls kara topogrāfs, viņš šo vietu izpēti bija sācis vēl armijas dienesta laikā. Par šiem pētījumiem 2002. gadā tika izdota grāmata. Par rosīgo sabiedrisko darbību A.Puškevics, tāpat kā savulaik viņa tēvs, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmi.
