“Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares nevalstisko organizāciju līdzdalība politikas un tiesību aktu izstrādē nav pietiekami skaidra un atklāta. Jau ilgstoši Zemkopības ministrijā nav arī nepieciešamās atklātības, kā nevalstiskajām organizācijām tiek piešķirta valsts nauda,” – secināts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā, kas tika publicēts šonedēļ. Tiesa, Valsts kontrole “saudzīgi” nevienu, kura rīcība būtu apšaubāma, nesauc vārdā.
Sportam vairāk nekā kultūrai
Valsts kontroles pārstāve Līga Krapāne atzīmē, ka trūkumi finansējuma piešķiršanā un uzraudzībā tika atklāti Meža attīstības fondā, kam lielākais finansējuma apjoms saistīts ar akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” piešķirto ziedojumu. “Kopš 2005. gada “Latvijas valsts meži” veic ziedojumu sporta, kultūras, izglītības un zinātnes, sociālās palīdzības un vides organizācijām. Neraugoties uz sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, kas aicina ziedojumu, pirmkārt, veltīt sociālajiem mērķiem vai labdarībai, no apmēram četriem miljoniem eiro katru gadu puse jeb divi miljoni eiro tiek piešķirti sporta pasākumiem,” rakstīts revīzijas ziņojumā. Turklāt atbalstītajiem projektiem nav paredzēts arī pašu biedrību līdzfinansējums.
Būtiski trūkumi revīzijā tika konstatēti Medību saimniecības attīstības fonda pārvaldībā. Seši no septiņiem šī fonda konsultatīvās padomes locekļiem, kuri izvērtē projektu pieteikumus, pārstāv vai ir cieši saistīti ar biedrībām un iestādēm, kuras iesniedz projektus.
Mednieki pieredzi gūst Itālijā
Ik gadu aptuveni 70 000 eiro tiek piešķirti divām lielākajām mednieku biedrībām, kaut arī vienas biedrības projektus gandrīz pilnā apmērā faktiski īsteno ar šīs biedrības vadītāju saistīts uzņēmums. Tas, starp citu, liedz iespēju pārliecināties par projekta faktiskajām izmaksām. Šī nauda tiek piešķirta, pamatā paļaujoties uz pašu biedrību ieskatiem par projektos īstenojamo pasākumu skaitu, saturu un nepieciešamo finansējumu.
Savukārt Medību saimniecības attīstības fondā projektu izdevumu apliecinošos dokumentus nepārbauda ne Lauku atbalsta dienests, ne Zemkopības ministrija. Projektu īstenotājiem nav jāiesniedz izdevumus apliecinošie dokumenti, nav veiktas pārbaudes uz vietas, arī informācija dokumentos par projektu īstenošanu nav pilnīga un izsekojama. Valsts kontroles revīzija apšauba vairāku izdevumu pamatotību un nepieciešamību. Piemēram, komandējuma organizēšana vienam dalībniekam neatkarīgi no komandējuma valsts un komandējuma dienu skaita vidēji izmaksājusi 800 eiro. Regulāri organizēti pieredzes apmaiņas braucieni uz Spāniju, Itāliju vairākus gadus pēc kārtas, nenorādot informāciju par plānotajiem mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem. Tāpat konstatēti arī gadījumi, kad par vienu un to pašu komandējumu ārpakalpojuma sniedzējs sagatavojis vairākus rēķinus, kurus ministrija nepamatoti akceptējusi. Vairāk nekā desmit gadu laikā no valsts atbalsta meža, medību un zivsaimniecības nozaru attīstībai ir īstenoti simtiem projektu, tajā skaitā sagatavotas filmas, raidījumi, grāmatas, semināri un konferences, taču informācija par paveikto nav pieejama vai ir pieejama ļoti ierobežotā apmērā.
44 tūkstošus apsaimnieko studentu biedrība
Zemkopības ministrijas mājas lapā publicētā informācija liecina, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” izglītības un zinātnes attīstības veicināšanas vārdā, 2019. gada 7. janvārī LLU Meža fakultātes studentu biedrībai “Šalkone” dāvinājusi 44 tūkstošus eiro. No tiem 12 tūkstoši eiro bija domāti braucienam uz starptautisko izstādi Vācijā, 12 tūkstoši – aprīlī notikušajam pasākumam “Mežs ienāk Jelgavā” un 20 tūkstoši 2018. gadā sagatavoto mācību grāmatu izdošanai un jaunu mācību grāmatu sagatavošanai 2019. gadā. Studentu biedrības “Šalkone” vadītāja Rovena Ločmele paskaidro, ka sadarbība ar “Latvijas valsts mežiem” turpinās jau gadiem un studentiem nepieciešamu grāmatu sagatavošana un izdošana arī ir “Šalkones lieta”. Studentu organizācijas vadītāja piebilst, ka grāmatu autori ir fakultātes pasniedzēji un ka par tām vairāk varētu pastāstīt fakultātes dekāns Linards Sisenis. Pašlaik viņš ir atvaļinājumā un nebija sazvanāms.
Zemgales NVO centra vadītājs Uldis Dūmiņš spriež, ka 44 tūkstoši eiro piešķīrums vienai nelielai nevalstiskajai organizācijai ir ļoti ievērojama summa. Salīdzinājumam Zemgales NVO centrs ik gadus no valsts (caur Kultūras ministriju) saņem 36 tūkstošus eiro, kas dažādu mērķu īstenošanai tiek sadalīts projektu īstenošanai ap divdesmit nevalstiskajām organizācijām. Uldis Dūmiņš uzskata, ka nepieciešama lielāka skaidrība, kā šī summa izlietota, vai konkurss atbalsta saņemšanai bijis pietiekami atklāts.
Valsts kontrole secinājusi, ka ik gadu pusmiljons eiro garantēti un nemainīgi tiek piešķirts deviņām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām, kuru pārstāvji līdzās zemkopības ministram un ministrijas valsts sekretāram veido Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi.
Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē pārstāvētajām nevalstiskajām organizācijām piešķirtais finansējums netiek piešķirts konkursa kārtībā un tādējādi sasaistīts ar konkrētiem mērķiem un paveikto. Veidojas situācija, ka neatkarīgi no līdzdarbības ieguldījuma un kvalitātes gadu no gada konkrētām nevalstiskajām organizācijām garantēti tiek piešķirts valsts finansējums, kas turklāt dažos gadījumos veido lielāko vai pat gandrīz visu finansējumu.
Dalībai konsultatīvajā padomē netiek organizēts atklāts konkurss un nav ierobežots arī darbības termiņš tajā, pausts VK revīzijas ziņojumā, piebilstot, ka to, kuras organizācijas iekļaujas padomē, noteicis zemkopības ministrs.
Piecus tūkstošus divos mēnešos “nobraukt” nevar
Revīzijas ziņojumā izcelts, ka Lauksaimnieku apvienība, kas ir viena no deviņām konsultatīvajā padomē pārstāvētajām nevalstiskajām organizācijām, divos mēnešos transporta izdevumos ir notērējusi gandrīz piecus tūkstošus eiro. Lauksaimnieku apvienības lietvede Dace Baikova “Ziņām” paskaidroja, ka tomēr šāda summa transportam nav notērēta divos mēnešos. Viņa skaidro, ka tas patiesībā ir vesela gada rēķins, ko ērtības labad savāc vienkopus kā divu mēnešus tēriņus. D.Baikova klāsta, ka transporta izdevumi atmaksāti tiekot valdes priekšsēdētājai Sandrai Strickai, viņai pašai, deviņiem valdes locekļiem, dažādu darba grupu dalībniekiem par braukšanu no laukiem uz sapulcēm Rīgā. “Gadās, ka mēs visu transporta izdevumiem paredzēto summu nenotērējam un tad neiztērētais ir jāatmaksā atpakaļ Lauku atbalsta dienestam,” piebilst D.Baikova. Pēc viņas teiktā Lauksaimnieku apvienībā ir 170 aktīvo biedru, kas pārsvarā ir no Ziemeļvidzemes. Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādīts, ka 2017. gadā Lauksaimnieku apvienība no Zemkopības ministrijas saņēmusi 27 977 eiro. Šī summa sastāda 97,4 procentus no Lauksaimnieku apvienības kopējiem ieņēmumiem.
“Zemnieku saeima” neuzskata sevi par “interešu klubiņu”
Savukārt biedrība “Zemnieku saeima” no Zemkopības ministrijas 2017. gadā saņēma 27 974 eiro (par trīs eiro mazāk nekā Lauksaimnieku apvienība). Taču biedrības kopējos ieņēmumos, kas togad bija 407 947 eiro, Zemkopības ministrijas līdzfinansējums ir tikai 6,6 procenti no kopējā budžeta. “Zemnieku saeimas” valdes loceklis Zaļenieku pagasta saimniecības “Mežacīruļi” vadītājs Juris Cīrulis teic, ka biedrība apvieno ap tūkstoti zemnieku saimniecību un biedrība pati, iesniedzot projektus ES atbalstam, no iegūtās naudas algo vairākus darbiniekus biedrības darbam. “Es šajā zemnieku sadarbības veidošanas procesā darbojos no 1992. gada. Pēc kolhozu likvidēšanas zemnieki vienmēr uz sadarbības lietām ir skatījušies šķībi. Zemnieku apvienošana ir grūts darbs, par kuru ir jāsaņem arī atalgojums. “Zemkopības ministrijas Konsultatīvā padome, kur katrs aizstāv savas ražotāja intereses, nav šauru interešu klubiņš, par ko pārmet Valsts kontrole,” uzskata J.Cīrulis. Viņš ir gandarīts par to, ka latviešu zemnieki, saņemdami Eiropas savienībā mazākos platību maksājumus, ar Zemkopības ministrijas atbalstu ir spējuši izveidot modernu, konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari. “Šķiet, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs bija nelaimīgs, ka viņš tādu Konsultatīvo padomi ir uztaisījis. Dažkārt padomē sanāk “gāganu kari”, kad cits citu vairs neklausās. Bet citādi demokrātiskus lēmumus pieņemt nevar. Manuprāt, tieši Laimdota Straujuma un Jānis Dūklavs lauksaimniecības nozari ir virzījuši vispareizāk,” spriež J.Cīrulis.
J.Cīrulis atzīst, ka, ministrijai diskutējot ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, notiek interešu lobēšana. “Taču tā dara visā Eiropas Savienībā. Mums nevajag revolūcijas un zemnieku nemierus, bet gan saprātīgu un korektu interešu lobēšanu,” J.Cīrulis
Arī “Latvijas dzelzceļš” ziedoja, “kam pagadās”
Sabiedrības par atklātību “Delna” direktore Liene Gātere atzīst, ka Valsts kontroles ziņojums ir ļoti satraucošs un atklāj, ka joprojām ir valsts iestādes, kas nesaprot, kā rīkoties ar valsts maku. “Mēs sagaidām, ka arī citas valsts un pašvaldības iestādes mainīs praksi līdzekļu piešķiršanā un ka tā būs godīgāka,” teic L.Gātere. Viņa pozitīvi vērtē to, ka Saeima ir apņēmusies izveidot darba grupu, lai tiktu likumīgi sakārtota lobēšanas joma.
Zemgales nevalstisko organizāciju centra vadītājs Uldis Dūmiņš uzskata, ka Valsts Kontroles atklātie trūkumi valsts līdzekļu sadalē Zemkopības ministrijā nav pārsteigums. Iepriekš gan kas līdzīgs bija konstatēts Satiksmes ministrijai pakļautajā akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš”, kas laikā, kad satiksmes ministrs bija Uldis Augulis, “ziedoja, kam pagādās”. Viņš atgādina, ka Latvijas Pilsoniskā alianse (tajā ietilpst arī Zemgales NVO centrs) vienmēr ir iestājušies par to, lai līdzekļu sadale būtu caurspīdīga un tā notiktu konkursa kārtībā. “Mums jāciena nodokļu maksātājs,” atgādina U.Dūmiņš.
