Lai gan vietām Latvijā vēl redzami sniega klāti lauki un pļavas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šogad dzēsis jau 56 kūlas ugunsgrēkus.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai. Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku «sezona» nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības aug.
2015. gadā Latvijā reģistrēti 2786 kūlas ugunsgrēki. Kūlas degšanas rezultātā nodega 33 ēkas, četras automašīnas un cieta trīs cilvēki, kā arī izdega 3256 hektāri Latvijas teritorijas.
Ko darīt, lai nepieļautu kūlas degšanu?
Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra «Ugunsdrošības noteikumos» (Nr.82) noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Lai pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorija jākopj sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metru platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās teritorijas.
Ko darīt, ja deg kūla?
Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties jāzvana VUGD pa tālruni 112 un jānosauc adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot par izcēlušos ugunsgrēku, lai ugunsdzēsēji varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvējās ēkas.
Vai pats var dzēst kūlas ugunsgrēku?
Ja iedzīvotājs vēlas sākt dzēst pirms ugunsdzēsēju ierašanās, sākotnēji ieteicams objektīvi izvērtēt situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs viņa veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm vai arī izmantot koku, piemēram, egļu, zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst, tām uzkāpjot virsū, jo apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni viena divu metu attālumā no liesmām – ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, cilvēks būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.
Kādi sodi paredzēti?
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta «Ugunsdrošības noteikumu» prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek sākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK). Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:
atbilstoši LAPK 179. panta 4. daļai par kūlas dedzināšanu fiziskajām personām uzliek 280–700 eiro naudas sodu;atbilstoši LAPK 51. panta
2. daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskajām personām uzliek 140–700 eiro, bet juridiskajām – 700–2900 eiro naudas sodu;
saskaņā ar «Ugunsdrošības noteikumu» 21. punktu zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu atbilstoši LAPK 179. panta 1. daļai VUGD fiziskajām personām uzliek 30–280 eiro, bet juridiskajām – 280–1400 naudas sodu eiro.
VUGD arī sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts ES platību maksājums.
Mīti un patiesība par kūlas dedzināšanu
Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka tā zeme kļūst auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija vai arī ka tā iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids, kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.
MĪTS: Kūlas dedzināšanu iespējams kontrolēt. PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt tiek dedzinātas arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas zeme kļūst vērtīgāka un auglīgāka. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību, un tā vienkāršojas. Virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tādējādi izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.
MĪTS: Dedzinot kūlu, iespējams cīnīties ar ērcēm. PATIESĪBA: Daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa vēl nav aktīvas.
MĪTS: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. PATIESĪBA: Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemesgabals bija svēts un tika izmantots pilnībā, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās padomju laikos.
VUGD aicina iedzīvotājus neapdraudēt savu un apkārtējo cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību un nededzināt kūlu.
Viktorija Gribuste,
VUGD
