Bīstamos atkritumus no “Metarex” nomātās vecās fermas nevar aizvākt likumā noteiktajā kārtībā.
Pēc Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas reģionālās pārvaldes iniciatīvas Ozolnieku novada domes jaunievēlētajam priekšsēdētājam Dainim Liepiņam un citiem novada vadības pārstāvjiem tika parādīta bīstamo atkritumu glabātava, kas jau gadiem ilgi atrodas netālu no šosejas A8 Rīga – Meitene un reģionālā autoceļa P93 Jelgava – Iecava krustojuma pamestajā fermu kompleksā “Stigmas”.
Vides attīrīšanai līdzekļi nav paredzēti
Nepļautā zālē ieaugušas četras fermu kompleksa ēkas ap tūkstoš kvadrātmetru platībā. Vienai no tām ir caurs jumts. Caur izsisto loga rūti redzamas cieši viena pie otras saliktas divsimt litru mucas, kurās, pēc smakas spriežot, varētu būt krāsa ar acetona piejaukumu. Vienuviet fermas griesti nokvēpuši. Izskatās, ka telpā ir kaut kas dedzināts. Vēl viena ēka ir pustukša un caurstaigājama, jo durvju abos galos nav. Tās iekšpusē novietoti sarūsējuši pusatvērti dzelzs konteineri, kuros redzama tumša nepatīkami smirdoša masa, kas varētu būt piesārņota zeme. Blakus konteineriem stāv simtiem kastu ar tukšām odekolona pudelēm, uz kurām ir marķējums “1972. gads”. Tā šovasar izskatās “Stigmās”.
VVD Jelgavas reģionālās pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis teic, ka šis diemžēl ir parasts gadījums, kad valstī noteiktajā kārtībā jautājumu nav iespējams atrisināt. Atkritumi pieder uzņēmumam “Metarex”, kas no pašvaldības ir iznomājis šo teritoriju un kura darbība pērnvasar tika apturēta. Šogad maijā ar Jelgavas tiesas lēmumu “Metarex” lietā ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process. “Tātad vainīgos firmas īpašniekus saukt pie atbildības nav iespējams. Šeit ir vajadzīga īpaša politiski atbildīga rīcība,” secina H.Verbelis. Viņš spriež – ja būtu pieejami līdzekļi, Latvijā ir pietiekami daudz uzņēmumu, kas spētu šo teritoriju attīrīt.
“Tas ir naudas jautājums. Ja no īpaša valdības rezerves fonda varētu piešķirt, piemēram, simts tūkstošus eiro, atkritumu “Stigmās” rīt vairs nebūtu,” uzskata H.Verbelis. Viņš atzīst – situācija zināmā mērā ir līdzīga tai, kā atkritumi nelegāli tika glabāti Jūrmalā, kur nesen izcēlās liels ugunsgrēks. Līdzīgas problēmas ir arī citviet.
“Stigmās” atkritumus mēģināja dedzināt
Agrākais domes priekšsēdētājs un novada deputāts Pēteris Veļeckis stāsta, ka jau deviņdesmito gadu vidū, kad “Stigmas” vēl atradās Cenu pagasta atbildībā, tur parādījās uzņēmums, kas dedzināja medicīniskos atkritumus. “Atkritumu dedzināšana plašā apkārtnē izraisīja smaku un tika aizliegta. Taču vēl nesen bez pašvaldības un vides dienesta atļaujas tur tika savesti dažādi atkritumi. Tika veiktas apskates un sastādīti akti,” atceras P.Veļeckis. Pašvaldības sniegtā informācija liecina, ka 2016. gada 25. jūlijā uzņēmums “Metarex” saņēmis Jelgavas reģionālās vides pārvaldes rīkojumu par teritorijas sakārtošanu, tomēr rīkojums nav izpildīts.
Atkritumu bīstamība ir iespējama
“Stigmās” novietoto atkritumu daudzums tiek lēsts ap 170 tonnām. To saturā ir gan izlietotās eļļas, gan arī dažādi citi materiāli. Kaut arī bīstamie atkritumi netiek uzglabāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tomēr tie atrodas noslēgtā telpā zem jumta. H.Verbelis spriež, ka pašlaik tie nav bīstami apkārtējai videi un uzņēmumiem, kas turpat blakus strādā.
Ozolnieku novada pašvaldība centusies pieprasīt SIA “Metarex” pārstāvjiem nekavējoties likvidēt šo nelegālo bīstamo atkritumu glabātavu, taču saziņa ar uzņēmuma pārstāvjiem nav izdevusies. Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš teic: “Izvērtējot līdzšinējo procesa virzību un uzņēmuma SIA “Metarex” bezatbildību jautājumā, kas var radīt nopietnu apdraudējumu videi un cilvēkiem, esmu aicinājis Jelgavas reģionālo vides pārvaldi nekavējoties veikt darbības, lai paātrinātu teritorijas attīrīšanu no bīstamajiem atkritumiem, kā arī informējis par šo situāciju Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu un Ministru prezidentu Māri Kučinski.”
“Firmas.lv” informācija liecina, ka uzņēmums “Metarex” ir darbojies metāla konstrukciju un to sastāvdaļu, kā arī gofrētā papīra un kartona ražošanas jomā. Ražotāja apgrozījums 2015. gadā bija 153 308 eiro, bet peļņa – 72 eiro.
