1492. gadā ģeogrāfs Martins Behaims vēl pirms Kolumba ceļojuma uzkonstruēja pirmo globusu. Tiesa, ne visi kontinenti uz tā bija attēloti.
1492. gadā ģeogrāfs Martins Behaims vēl pirms Kolumba ceļojuma uzkonstruēja pirmo globusu. Tiesa, ne visi kontinenti uz tā bija attēloti. Tomēr jau šajā laikā Rietumu civilizācija stāvēja uz jauna laikmeta un jaunas pasaules sliekšņa. XVI gadsimta sākumā – 50 gadu pēc Johana Gūtenberga izgudrojuma – bija nodrukāts ap 10 miljonu grāmatu. XV gadsimta beigās Francs Taksī ierīkoja pirmo pasta līniju no Vīnes uz Briseli, XVI gadsimtā ceļojums pa Eiropu karietē vairs nebija nekas neikdienišķs un eiropietis bija gatavs atklāt arī jaunas zemes. 1488. gadā portugālis Bartolomeu Diašs sasniedza Āfrikas galējos dienvidus, tā apstiprinot cerību (no tā arī radies Labās Cerības raga nosaukums), ka Atlantijas un Indijas okeāni ir savienoti. No 1497. līdz 1498. gadam Vasko da Gama veica ceļojumu no Lisabonas uz Kalkutu.
Kamēr portugāļi ceļu uz Indiju meklēja apkārt Āfrikai, spāņi mēģināja – atrast Indiju Rietumos. 1492. gadā Kolumbs izkāpa jauna kontinenta krastā. Tas gan noskaidrojās tikai 1513. gadā, kad spāņu ekspedīcija šķērsoja Panamas zemes šaurumu un nonāca Klusā okeāna krastā. Tikai tad kļuva skaidrs, ka kāroto Indiju no Atlantijas okeāna atdala kontinents un vēl nepazīstams okeāns. Bet Amerika savu nosaukumu ieguva par godu tās aprakstītājam jūrasbraucējam Amerigo Vespuči.
1519. gadā ar Spānijas karaļa Kārļa V svētību ceļā devās Fernana Magelāna ekspedīcija ar mērķi Indiju sasniegt no rietumiem. 1522. gadā – trīs gadus pēc ekspedīcijas sākuma – jūrasbraucēji atgriezās Spānijā, līdzi vezdami nešaubīgu pārliecību un pierādījumu: zeme izrādījusies apaļa…
1521. gadā savu galu piedzīvoja varenā acteku valsts. Konkistadoru ekspedīcija ar spāņu muižnieku Ernanu Kortesu priekšgalā beidzās ar Tenočtitlanas nopostīšanu, Montesumas nogalināšanu un Jaunās Spānijas dibināšanu ar galvaspilsētu Mehiko. Spāņi ieņēma arī maiju zemi, kuru kultūra šajā laikā jau piedzīvoja norietu.
1532. gadā sākās arī milzīgās Inku valsts (tagadējās Ekvadoras, Peru, Bolīvijas un Čīles valstu vietā) sagrāve. Konkistadori Fransisko Pisarro vadībā devās meklēt teksmaino zelta zemi Eldorado. Tik tiešām inku bagātības bija pasakainas, taču vēl bagātākas bija kultūras vērtības, kas spāņu asinssuņus neinteresēja. Inku valdnieks Ataualps, tāpat kā simtiem tūkstošu viņa pavalstnieku, tika nogalināts. Senās pilsētas pagrima, indiāņu reliģijas tika aizliegtas, zināšanas aizmirstas – Jaunās Pasaules dižās kultūras bija iznīcinātas.
Amerikas indiāņiem atņemto sudrabu un zeltu spāņi un portugāļi izveda veseliem kuģiem. Vietējie iedzīvotāji, kas pretojās laupīšanai, tika bez žēlastības iznīcināti. Meksikas teritorijā vien XVI gadsimtā no katriem 100 indiāņiem 80 tika izkauti vai gāja bojā no eiropeišu ievazātajām slimībām – tīfa, masalām, bakām. Daudzi agrāk biezi apdzīvotie Inku valsts apgabali bija izmiruši pilnībā. Espanjolas (Haiti) salā no 3 miljoniem dvēseļu pēc kristietības «ievešanas» palika 2000 iedzimto…
XVI gadsimtā Portugāle pilnībā kontrolēja visu tirdzniecību Indijas okeānā un gar Āfrikas krastiem. Arābi bija zaudējuši jebkuras starpniecības iespējas Austrumu preču piegādē Eiropai. Savukārt Spānija iespiedās aizvien tālāk Amerikas vidienē. Pie spāņu karaļa galma pat tika izveidota padome koloniju pārvaldīšanai. Portugāle un Spānija, pateicoties jūrasbraucēju atklājumiem, bija kļuvušas par koloniālām lielvalstīm.
