Par pirmo sievieti Nobela prēmijas laureāti, kā iezīmējot 20. gadsimtam raksturīgās feministiskās vēsmas, kļuva fiziķe un ķīmiķe Marija Kirī (1867 – 1934),dzimusi Polijā.
Par pirmo sievieti Nobela prēmijas laureāti, kā iezīmējot 20. gadsimtam raksturīgās feministiskās vēsmas, kļuva fiziķe un ķīmiķe Marija Kirī (1867 – 1934),dzimusi Polijā.Parīzes Sorbonnas universitātē viņa studēja dabaszinātnes, iegūstot atļauju tur mācīt fiziku un ķīmiju. 1896. gadā franču zinātnieks A.Bekerels urānam atklāja dīvainu starojumu, ko pētīt iesāka arī M. Kirī kopā ar vīru zinātnieku Pjēru Kirī, ieviešot šīs parādības apzīmēšanai terminu «radioaktivitāte». Pētot urāna rūdu, zinātniece atklāja divus līdz tam nezināmus ķīmiskos elementus, ko nosauca par poloniju (par godu M.Kirī dzimtenei Polijai) un rādiju. 1903. gadā Kirī pāris uz pusēm ar Bekerelu saņēma Nobela prēmiju fizikā, bet pēc vīra pēkšņās nāves M.Kirī pārņēma viņa vadīto fizikas katedru kā pirmā sieviete Sorbonnas universitātes vēsturē. 1911. gadā zinātniece saņēma otru Nobela prēmiju, šoreiz ķīmijā par rādija pētījumiem. Marija Kirī mira no leikēmijas.
Psihoanalīzes pamatlicējs Zigmunds Freids (1856 – 1939), kura mācība laika gaitā tikusi gan slavēta, gan pelta, tomēr nekad nav ignorēta, dzimis Austrijā. 1881. gadā viņš pabeidza medicīnas studijas, vēlāk specializējoties neiroloģijā. Neatbalstot pastāvošo praksi garīgi slimu pacientu ārstēšanā, kurā tika izmantota hipnoze un elektroterapija, Zigmunds Freids izstrādāja savu metodi – «brīvās asociācijas» –, kas ļautu piekļūt cilvēka zemapziņai. Tā kļuva par psihoanalīzes sākumu, kas drīz vien piesaistīja daudzu mediķu un zinātnieku uzmanību. Sākotnēji Zigmunda Freida teoriju atbalstītāju vidū bija arī Alfreds Adlers un Karls Gustavs Jungs, kas vēlāk izveidoja savas teorijas un mācības par personību un uzvedību. Z.Freids ir izstrādājis arī citas ārstēšanas metodes, formulējis «id» (neapzinātais) un «ego» (virzītājspēks) koncepciju. Viņa nozīmīgākie darbi ir «Sapņu tulks» (1900), «Totēms un Tabu» (1913), «Ego un Id» (1923). Zigmunda Freida mācība visa 20. gadsimta garumā ietekmējusi gan literatūras, gan arī tēlotājmākslas attīstību.