Abrahams Maslovs (1908 – 1970). Ņujorkā krievu ebreju emigrantu ģimenē dzimušais psihologs zinātniskās karjeras sākumā vēlas izzināt, cik lielā mērā cilvēka uzvedību nosaka gēni, cik – kultūra.
Abrahams Maslovs
(1908 – 1970)
Ņujorkā krievu ebreju emigrantu ģimenē dzimušais psihologs zinātniskās karjeras sākumā vēlas izzināt, cik lielā mērā cilvēka uzvedību nosaka gēni, cik – kultūra. Tomēr vēlāk šo uzdevumu viņš atzīst par «diezgan muļķīgu», jo «visu nosaka abi faktori». Pētot primātu apziņu, A.Maslovs secina, ka dzīvniekiem piemīt «fundamentāla tieksme pēc veselības». Lielā mērā biznesa vides ietekmē (psihologs strādājis kādā kompānijā) pretēji populārajiem kolēģiem freidistiem, kā arī tā sauktajiem biheivioristiem, kurus A.Maslovs vaino personības nepelnītā degradēšanā, viņš pakāpeniski nonāk pie atziņas, ka «noteiktā nozīmē cilvēci veido tikai svētie». Zinātnieks raksta: «Freids ir devis mums slimās psiholoģijas daļu, mums jāraksta veselās psihiloģijas daļa.» Tādēļ viņi izstrādā savu «klasisko» pašaktualizācijas teoriju un «vajadzību hierarhiju» (tā sauktā Maslova piramīda), uzskatot, ka cilvēka dzīvesveidu vispirms nosaka fizioloģiskās vajadzības un tikai pēc tam sociālā stabilitāte, ģimeniskās saiknes, reputācija sabiedrībā un visbeidzot paša indivīda motivētas personības attīstība jeb pašaktualizācija. Ceļā uz to vispirms nepieciešama «komfortpilnāka attieksme pret» realitāti, lai indivīdu piesaistītu problēmas, kuru atrisināšana, kā atzīmē psihologs, prasa maksimāli radošas pūles.
A.Maslova mācība guvusi plašu atzinību biznesā, īpaši menedžmenta jomā. Turpretim psiholoģijas zinātnes aprindās tā bieži kritizēta, pārmetot psihologam pārāk brīvu personības jēdziena traktējumu.
