Ernesto (Če) Gevara (1928 – 1967). Vidēji turīgā spāņu un īru izcelsmes ieceļotāju ģimenē dzimušais pasaules dumpinieku guru bērnībā slimojis ar astmu, tādēļ jaunībā vēlējies kļūt par ārstu.
Ernesto (Če) Gevara (1928 – 1967)
Vidēji turīgā spāņu un īru izcelsmes ieceļotāju ģimenē dzimušais pasaules dumpinieku guru bērnībā slimojis ar astmu, tādēļ jaunībā vēlējies kļūt par ārstu. Pazīstamais franču rakstnieks un filozofs Ž.P.Sartrs šo pretrunīgo personību nosaucis par «vispilnīgāko cilvēku mūsdienās». Revolucionāra pārliecība medicīnas studenta galvā nostiprinājusies ceļojumos pa Latīņamerikas valstīm redzētās sociālās un tiesiskās nevienlīdzības iespaidā (Gevaras skatījumā Latīņamerika ir tikai politiski sašķelts, citādi – integrēts reģions ar kopējām kultūras un ekonomikas īpatnībām).
Kad 1954. gadā ar ASV drošības dienestu atbalstu tiek gāzta Dž.Arbensa liberālā valdība Gvatemalā, «pasaulē visdemokrātiskākā valsts» E.Gevaras priekšstatos «uz mūžiem» iegūst imperiālisma monstra veidolu. 1956. gadā E.Gevara pievienojas marksistiski orientētajam kubiešu līderim Fidelam Kastro, kas cīnās pret proamerikānisko Fulgensio Batistas režīmu. E.Gevaras vienība tiek ielenkta, un tikai dažiem kaujiniekiem, arī ievainotajam vadonim, izdodas paglābties no vajātājiem, parādot neiedomājamu varonību. Pēc komunistu apvērsuma Kubā 1959. gada 2. janvārī E.Gevara kļūst par F.Kastro tuvāko uzticības personu gan iekšpolitikas procesos (bijis Kubas Nacionālās bankas prezidents, rūpniecības ministrs), gan sarunās ar ārvalstu diplomātiem par F.Kastro valdības atzīšanu. 1965. gadā E.Gevara pēkšņi «nozūd» no sabiedriskās aprites, klīst nostāsti, ka «atbrīvošanās cīņu» veterāns piedalās antikoloniālajā kustībā Kongo republikā. 1966. gada rudenī viņš dodas uz Bolīviju, lai organizētu kārtējo partizānu grupējumu. Gadu vēlāk Bolīvijas armijas īpaša reida laikā tas tiek iznīcināts, bet smagi ievainotais E.Gevara – sagūstīts un nošauts.
