Virdžīnija Vulfa (1882 – 1941) britu izcelsmes rakstniece un literatūras kritiķe bija viena no centrālajām personām tā sauktajā Blūmsberija grupā.
Virdžīnija Vulfa (1882 – 1941) britu izcelsmes rakstniece un literatūras kritiķe bija viena no centrālajām personām tā sauktajā Blūmsberija grupā, kas Londonā darbojās pirms un pēc Pirmā pasaules kara. V.Vulfas māte nomira, kad nākamā rakstniece vēl bija pavisam maza. Agrīnajā jaunībā viņai bija jāpārcieš vairāki nervu sabrukumi, un arī tālākajā dzīvē V.Vulfa cīnījās pret garīgu nelīdzsvarotību un nebeidzamām depresijām. Virdžīnijas Vulfas nozīmīgākie prozas darbi ir «Džeikoba istaba» (1922), «Delovejas kundze» (1925) un «Orlando» (1928). To darbība norisinās četros gadsimtos, un centrālais romāna varonis līdztekus dažādu notikumu peripetijām piedzīvo arī dzimuma maiņu. Īpaši romānā «Viļņi» (1931) rakstniece spējusi pietuvināties dabīgajam apziņas plūdumam un izsmalcinātai jūtu niansētībai. Baidīdamās no garīgās slimības progresēšanas, Virdžīnija Vulfa izdarīja pašnāvību.
