Ivans Pavlovs (1849 – 1936), mediķis un fiziologs. dzimis Krievijā, Rjazaņā. Guvis teoloģisku izglītību, tomēr 20 gadu vecumā dodas uz Santpēterburgas universitāti studēt ķīmiju un fizioloģiju.
Ivans Pavlovs (1849 – 1936), mediķis un fiziologs. dzimis Krievijā, Rjazaņā. Guvis teoloģisku izglītību, tomēr 20 gadu vecumā dodas uz Santpēterburgas universitāti studēt ķīmiju un fizioloģiju. I.Pavlovu interesē, kā nervi iespaido sirds darbību dzīvniekiem. Ap 1888. gadu viņš secina, ka, stimulējot nervu galus, izmainās asinsspiediens un sirds sitienu ritms. 1890. gadā I.Pavlovs kļūst par Sanktpēterburgas Medicīnas akadēmijas profesoru, turpinot pētīt dzīvnieku refleksus un 1904. gadā iegūstot Nobela prēmiju medicīnā. Vēlāk I.Pavlovs dzīvnieku pētījumos gūtos rezultātus attiecina arī uz cilvēka fizioloģiju. Zinātnieks cilvēka uzvedību aplūko kā noteiktu refleksu ķēdi, liekot pamatu jaunai uzvedības teorijai. Lai arī pēc Oktobra revolūcijas jaunā vara I.Pavlovu atbalsta, viņš uzstājas kā komunisma kritizētājs. Teoloģiskās audzināšanas un pārliecības dēļ zinātniekam jāatsakās no katedras vadības medicīnas akadēmijā. I.Pavlovs mirst Ļeņingradā no plaušu karsoņa.
Džordžs Geršvins (1898 – 1937), komponists, dzimis ASV, Ņujorkā no Krievijas imigrējuša ebreju strādnieka ģimenē. Bērnībā D.Geršvins vairāk laika veltīja sporta nodarbībām nekā skolai, un tikai, kad vecākais brālis sāka mācīties klavierspēli, nākamais komponists atklāja sevī muzikālu interesi un dotības. Drīzumā viņš pārtrauca mācības augstākajā tirdzniecības skolā, lai strādātu Ņujorkas mūzikas izdevniecībā «Remick». 1915. gadā D.Geršvins sāka mācīties mūzikas teoriju, līdztekus tam spēlējot kafejnīcās un teātros. 1923. gadā viņš pirmoreiz devās uz Eiropu, lai veicinātu džeza starptautisko atpazīstamību. 1928. gadā tapa «Amerikānis Parīzē», kurā atspoguļojās Eiropā gūtie iespaidi. 1931. gadā radītais mūzikls «Of Thee I Sing» ieguva nozīmīgo Pulicera prēmiju kā pirmais mūzikls prēmijas pasniegšanas vēsturē. 1935. gadā D.Geršvins pabeidza 700 lappušu lielo operu «Porgijs un Besa», kuras triumfu pasaulē autors vairs nepiedzīvoja.
