Sergejs Eizenšteins (1898 – 1948) Ebreju izcelsmes krievu kinorežisors, scenārists, mākslas teorētiķis. Dzimis 1898. gada 22. janvārī Rīgā.
Sergejs Eizenšteins (1898 – 1948) Ebreju izcelsmes krievu kinorežisors, scenārists, mākslas teorētiķis. Dzimis 1898. gada 22. janvārī Rīgā. Viņa tēvs Mihails Eizenšteins bija viens no Rīgas jūgendstila arhitektūras veidotājiem. Mācījies Rīgas reālskolā, Petrogradas Civilinženieru institūtā, V.Meierholda vadītajās režisoru darbnīcās. S.Eizenšteins strādājis teātros kā dekorators un režisors. Ap 1928. gadu viņš formulē savus kinomontāžas principus – atteikšanos no tradicionālās sižeta uzbūves un tēlu psiholoģiska raksturojuma. S.Eizenšteins tiek uzskatīts par novatoru arī tuvplāna izmantojuma un dokumentālas vides traktējumā. Kopdarbs ar Liepājā dzimušo operatoru Eduardu Tisē «Bruņukuģis Potjomkins» (1925) atzīta par vienu no visu laiku labākajām filmām. 1929. gadā S.Eizenšteins dodas uz Eiropu, lai iepazītos ar skaņu kino tehniskajām iespējām, bet 1930. gadā – uz Holivudu, 1932. gadā atgriežas Maskavā. Memuāros S.Eizenšteins apgalvo, ka visu mūžu bijis rīdzinieks. Kinorežisors miris 1948. gada 11. februārī Maskavā.
Makss Vēbers (1864 – 1920)
Filosofs, politiķis, mūsdienu socioloģijas pamatlicējs. Dzimis 1864. gada 21. aprīlī Vācijas pilsētā Erfurtē.19. gs. 90. gadu sākumā M.Vēbers uzsāk akadēmisko darbību, 1896. gadā iestājas Nacionālsociālajā savienībā. 1898. gadā pārdzīvo radošo krīzi. 1905. gadā tiek izdots M.Vēbera pazīstamākais darbs «Protestantiskā ētika un kapitālisma «gars»». Kopš 1915. gadā M.Vēbers strādā publicistikas jomā, iesaistās sabiedriskajās organizācijās, sniedzot lielu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā. 1918. gadā M.Vēbers iestājas Vācijas demokrātiskajā partijā, 1919. gadā piedalās Versaļas miera sarunās, nāk klajā ar priekšlasījumu «Politika kā profesija un aicinājums», kas kļūst par rokasgrāmatu sociālajās zinātnēs. 1920. gadā izstājas no Vācijas demokrātiskās partijas. M.Vēbers mirst 1920. gada 14. jūnijā.
