Ierasts, ka, iestājoties siltākam laikam, aktīvāki kļūst ne vien atpūtnieki, bet arī velosipēdu zagļi. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu viņi palikuši nedaudz rosīgāki, un kopš gada sākuma pilsētā nozagti jau 43 velosipēdi. Policija atzīst, ka izdodas atrast mazāk par pusi braucamo.
Pērn šajā pašā laikā nozagti 37 velosipēdi. Policijas informācija liecina, ka šogad Jelgavā velozagļi visaktīvākie bijuši maijā, kad reģistrētas 12 divriteņu zādzības. Jūnijā nozagti 11 braucamie, pirmajās trīs jūlija nedēļās – septiņi.Kā uzsver Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2. nodaļas priekšnieks Andris Zellis, aptuveni pusē gadījumu braucamrīki bijuši atstāti garnadžiem viegli pieejamās vietās – pie veikaliem, iestāžu un citām ēkām, turklāt absolūtajā vairākumā gadījumu divriteņu īpašnieki tos nav centušies no ļaundariem pasargāt, izmantojot saslēgšanas ierīces.Jelgavniece Anna Veidemane, kura ikdienā kā pārvietošanās līdzekli izmanto velosipēdu, spriež, ka 20 gadu laikā garnadži piesavinājušies kādus desmit viņai piederošus velosipēdus. Trīs braucamajiem «kājas pieaugušas» pie Jelgavas pils, pārējos ļaundari piesavinājušies citās pilsētas vietās. Policijai gan ziņots tikai divas reizes, taču, tā kā atgūt braucamo nav izdevies, par drošības risinājumiem bijis jādomā pašai. Jaunākais no tiem esot līdz šim pamatīgākais, turklāt pašas rokām gatavots.«Dzīvnieku ķēdei – ne gluži tādai, ko izmanto suņu piesiešanai, bet arī ne teļiem – no veca ādas apģērba gabala izgatavoju pārvalku. Turklāt, kas nav mazsvarīgi – pašgatavotais pieslēgs atšķirībā no rūpnieciski ražotajiem nav par īsu, kad rodas vajadzība braucamo pieslēgt pie kāda brangāka koka,» stāsta A.Veidemane. Arī atslēgai izmantota īpaša pieeja, taču to jelgavniece vēlas paturēt noslēpumā.Policijas pārstāvis norāda, ka bieži vien velosipēdi zagti no šķūnīšiem, privātmāju teritorijām, kāpņu, ratiņu telpām un pagrabiem. Konstatēta arī virkne gadījumu, kad braucamais kļuvis par zagļu «papildu guvumu».«Piemēram, likumpārkāpēji iekļuvuši privātmājas teritorijā, lai nozagtu, piemēram, zāles pļāvēju, un līdzi paņēmuši arī divriteni,» teic A.Zellis. Pieredzēti arī visai komiski gadījumi, kad īpašnieks velosipēdu aizdevis kādam paziņam, kurš ar to devies uz veikalu pēc grādīgā un atgriezies ar pudeli, taču jau bez braucamā, ko pa ceļam nezin kādā veidā pazaudējis.«Teiksim, iedzēris cilvēks uz ielas ierauga velosipēdu un, lai ātrāk tiktu mājās, to paņem, bet pēc tam pamet kādā grāvī – sak, kas tur liels, velosipēds? Taču tā ir zādzība!» uzsver likumsargs.Saistībā ar Jelgavu neiespējami izcelt kādu noteiktu velozagļu kontingentu – pie svešiem braucamajiem ķeras tiklab nepilngadīgie, kā pastāvīgi alkohola lietotāji. Atrast izdodas mazāk nekā pusi nozagto divriteņu, un arī to atgūšanas apstākļi mēdz būt dažādi – daļa uzieta pārbaužu laikā tirgū, daļa atrasti citu nodarījumu izmeklēšanas laikā vai kaut kur pamesti. «Taču ir arī gadījumi, kad velosipēdi izjaukti un pārdoti detaļās, kas ievērojami apgrūtina tos identificēt. Savulaik rajonā bija «točkas», kur ņēma pretī jebkādas mantas,» A.Zellis atceras, ka šajās vietās veikli notaksēta atnestā lieta un «šņabja lombarda» pārdevējs atnācējam izsniedzis atbilstošu devu grādīgā.
