Jelgavnieku komanda «ZAJEC» izcīnījusi otro vietu Eiropā lielākajās ekstrēmā sporta sacensībās, kas risinājās zilo ezeru zemē Latgalē.
Jelgavnieku komanda “ZAJEC” izcīnījusi otro vietu Eiropā lielākajās ekstrēmā sporta sacensībās, kas risinājās zilo ezeru zemē Latgalē.
Preiļu rajona Rušonas pagastā pie Zolvas ezera pagājušās nedēļas beigās notika astotās VX sērijas piedzīvojumu sacīkstes “VX Latgale 2004”, kuras organizēja piedzīvojumu portāls www.vx.lv un Latvijas Alpīnistu savienība. Ekstrēmo sacīkšu pastāvēšanas četros gados dalībnieku skaita ziņā šīs ir kļuvušas par lielāko šāda veida pasākumu Eiropā. Par aktīvām dalībniecēm šajos gados kļuvušas arī vairākas jelgavnieku komandas. Sacensībās “VX Latgale 2004” tautas klasē piedalījās “ZAJEC” un “Aļņi”, kas, neveicot pilnu distanci, ierindojās desmitajā vietā.
Tas bija piektdienas vakarā pulksten 11, kad tika paziņotas trīs kontrolpunktu koordinātas, kas jāatrod kartē, un dots starts 113 komandām. Septiņdesmit no tām, tostarp arī divi ekstrēmistu četrinieki no Jelgavas, piedalījās tautas klases konkurencē.
“Tā bija orientēšanās distance mežā, kas jāveic kājām. Dažām komandām nebija izdevies pareizi iezīmēt kontrolpunktus kartē, līdz ar to radās grūtības tos atrast. Arī mēs neiztikām bez kļūdīšanās, taču savu kļūdu aptvērām jau pirms starta, un problēmu nebija,” stāsta komandas “ZAJEC” dalībniece Zane Dzirkale.
Ap pulksten vieniem “zajeci” (komandas nosaukums kombinēts no burtiem dalībnieku vārdos) Juris Kļaviņš, Edgars Ruža, Jānis Virbulis un Zane atgriezušies starta vietā, lai turpinātu distanci ar velosipēdiem.
Tas bija brauciens 85 kilometru garumā visai naktij. “Tāda veloleģenda – orientēšanās brauciens pēc iepriekš dotas shēmas,” skaidro Zane. Saullēkts vēl sagaidīts uz velosipēdiem, bet nākamajā starta vietā, kur sākās peldēšanas posms, mūsējie nokļuvuši ap deviņiem rītā.
“Citur ar laivu, citur peldus – tā bija jāpārvietojas Rušona ezerā starp saliņām, uz kurām jāatrod kontrolpunkti. Uz vienas gaidīja arī speciāls uzdevums: bez kartes, vienkārši skrienot šurpu turpu, bija jāatrod pieci kontrolpunkti.” Zane stāsta, ka uzdevumu izpildīt tādā gadījumā palīdz veiksme un orientieristiem piemītoša intuīcija, kas šoreiz nav pievīlusi. Tā bijusi arī vienīgā reize, kad komandas dalībniekiem atļauts attālināties vienam no otra tālāk par obligāto 100 metru atstatumu.
Tādā gaisotnē dažbrīd ekstrēmas izjūtas “pielipušas” arī vietējiem iedzīvotājiem. “Sakiet godīgi, kā jūs te tikāt? Taču ne pārpeldējāt?!” uz kādas pussalas brīnījusies māju saimniece, ieraudzīdama piedzīvotāju meklētājus savā īpašumā.
Pēc četrām stundām arī šis uzdevums bija galā, lai sāktos nākamais. “Marķējums aizveda līdz kontrolpunktam, bet pie tā norāde, ka jādodas uz starpfinišu apmēram 15 kilometru attālumā, kur atstājām savus velosipēdus. Sarežģītākais, ka īsti nezinām, kur atrodamies, un nav arī precīzas kartes. Visapkārt ezeri, salas un pussalas, īsta zilo ezeru zeme…” Zane turpina stāstu, atzīstot, ka daudzām komandām šis posms sagādājis grūtības, taču “zajeci” no iepriekšējās septītās astotās pozīcijas tieši tad pacēlušies uz trešo vietu. Šāda ziņa, protams, sagādājusi prieku, bet viesusi arī zināmu satraukumu, jo “gribas labu rezultātu, bet pārējās komandas jau arī tepat min uz papēžiem”.
Turpinājumā bijis vēl viens ap 30 kilometru garš veloorientēšanās posms ar kontrolpunktiem, bet pēc tam – atkal ūdenī, šoreiz gan tikai ar laivu pa Zolvas ezeru. “Ar kartēm līdzi ap septiņiem vakarā iebraucām ezerā, lai tā krastos atkal meklētu kontrolpunktus, bet atgriezāmies jau tumsā. Tad vēl pēdējais pārbaudījums – neliels alpīnisma tehnikas uzdevums diviem komandas dalībniekiem, ko veica Juris un Edgars. Un finišs!
“Zajeci” uzdevumus ekstrēmajā trasē bija veikuši 20 stundās un 51 minūtē. Tas joprojām bija trešais labākais rezultāts, taču atklājās, ka tuvākie konkurenti nav atraduši vienu kontrolpunktu, līdz ar to saņem stundu soda laika, un mūsējiem – otrā vieta.
“Bijām ļoti nosaluši – gājām “sildīties dušā”, paēst, un tad jau varēja ar prieku gaidīt apbalvošanu,” Zane neslēpj, ka gandarījums par panākumu komandai ir liels.
Tomēr šis sasniegums izvirza arī savas prasības. Pirmo trīs vietu ieguvējiem tautas klasē nākamajās sacensībās noteikti jāstartē elites grupā. Un tas nozīmē nevis vienu, bet divas diennaktis ar vēl nopietnākiem pārbaudījumiem. Var jau mainīt komandas dalībnieku sastāvu un palikt iepriekšējā klasē, taču, kā uzsver Zane, dalībnieku saskaņai šādās sacensībās ir ļoti liela nozīme. “Zajeci” esot ļoti vienota komanda, tāpēc, visticamāk, būs gatava doties arī vēl sarežģītākos piedzīvojumos.
