Izlasījusi informāciju, ka domes komunālās saimniecības nodaļa pieprasa līdzekļus koku stādījumu atjaunošanai pilsētā, kāda «Ziņu» lasītāja norādīja, ka kaut kādi līdzekļi acīmredzot tiek iegūti, nozāģējot jau esošos kokus, un vēlējās noskaidrot.
Izlasījusi informāciju, ka domes komunālās saimniecības nodaļa pieprasa līdzekļus koku stādījumu atjaunošanai pilsētā, kāda «Ziņu» lasītāja norādīja, ka kaut kādi līdzekļi acīmredzot tiek iegūti, nozāģējot jau esošos kokus, un vēlējās noskaidrot, kur tie paliek.
Pilsētas mežniecības mežzinis Pēteris Vēveris vispirms vēlas iepazīstināt ar procedūru, kas veicama ikvienam, kas iecerējis nozāģēt kādu koku pilsētas robežās. Proti, vispirms domes komunālās saimniecības nodaļai rakstāms iesniegums. Lēmumu par koka zāģēšanas atļaušanu vai atteikšanu kādreizējās domes komisijas vietā šobrīd pieņem pilsētas ainavu arhitekts sadarbībā ar vides reģionālās pārvaldes speciālistiem. Pēc akcepta saņemšanas mērojams ceļš uz pilsētas mežniecību, kur atkarībā no koka sugas un caurmēra tiek noteikta zaļajam fondam jeb apzaļumošanas nolūkiem paredzētā maksa, kā arī noteikts ciršanas biļetes apjoms.
Par vērtīgākas sugas koku atkarībā no minētajiem parametriem var iekasēt summu no desmit santīmiem līdz 68 latiem. Otrās un trešās kategorijas koku sugu takse svārstās no Ls 0,10 līdz 19 un no Ls 0,10 līdz 9,38. Pie pēdējās kategorijas pieder arī papeles, kas Jelgavā tiek zāģētas visbiežāk un veido apmēram 70 procentu no nozāģēto koku kopapjoma. Pēc tam ar 20 procentiem seko ošlapu kļavas, kas arī iekļautas trešajā vērtējuma kategorijā. Pārējo daļu veido citu sugu koki.
Zaļā fonda apmērs tiek skatīts katrā konkrētajā gadījumā. 50 procentu atlaide ir pensionāriem. Arī citiem individuālajiem zāģētājiem tiek vērtēts maksātspējas līmenis.
Zaļā fonda līdzekļi nonāk pašvaldības rīcībā un tiek izmantoti apzaļumošanas vajadzībām. Šāgada pirmajā ceturksnī tās kase tādējādi papildināta ar kādiem 800 latu, bet aprīlī vēl ar apmēram 300 350 latu. Protams, gadījumos, kad koku zāģēšanas iniciators ir dome, zaļā fonda apjoms netiek noteikts, jo līdzekļu pārskaitīšanai, lai tie pēc tam tajā pašā kasē vien atgrieztos, nav nozīmes.
Koku zāģēšanas iniciatoriem nomaksājama arī attiecīgi noteikta ciršanas biļetes summa un dokumentu noformēšanas izdevumi. Tā kā pilsētā zāģējamie koki galvenokārt tiek kvalificēti kā malka, ciršanas biļete nav īpaši dārga un ir atkarīga no kubikmetru apjoma.
Domes komunālās saimniecības nodaļas galvenā inženiere Zane Ķince «Ziņām» pastāstīja, ka pēc domes pasūtījuma SIA KULK nozāģētie koki pēc sadalīšanas nonāk mazturīgo Jelgavas iedzīvotāju mājās kā malka, bet zari tiek izvesti un sadedzināti. Malkas piegādes izdevumus sedz domes komunālās saimniecības nodaļa. Tādā veidā kurināmais nonācis septiņās astoņās sociālā aprūpes dienesta norādītajās adresēs.
Savukārt citi darba izpildītāji, piemēram, SIA «Glābējzvans», nozāģēto materiālu kā kurināmo izmanto savām vajadzībām.
