Šī vasara diez vai ierindosies saulaināko un siltāko saraksta augšgalā. Labības kulšana ne vienam vien lauksaimniekam izvērtusies par īstu izaicinājumu. Arī krūmmelleņu audzētavā «Melnā oga», kur uzņēmums «Arosa-R» apsaimnieko 50 hektāru Kaigu purva, to izjūt. Melleņu šogad nav tik daudz kā citus gadus. Kā veicas ogu lasītājiem šovasar, var izlasīt rubrikā «Ražots Zemgalē». Toties «Ziņu» žurnāliste Lāsma Antoneviča gluži negaidīti sasildīties varēja Baltkrievijā, kur termometra stabiņš rādīja krietni dāsnākus grādus. Par dzīvi Baltkrievijā savs viedoklis noteikti ir mums visiem, visticamāk, saderīgi tajā iekļaujas rakstu rotājošā Pinskas pilsētas Ļeņina pieminekļa fotogrāfija. Vietējie ir pārliecināti, ka pārmaiņas Baltkrievijā mierīgā ceļā nesīs jaunā paaudze.
«Kaut mums būtu tādas vasaras kā viņiem ziemas,» par laikapstākļiem Brazīlijā sprieda latviešu sporta komentētāji. Ne velti par mūsu vasaru mēdz jokot – zaļā ziema. Pār pasaules labāko sportistu un kaismīgāko sporta līdzjutēju domām un izjūtām jau otro nedēļu valda notikumi XXXI olimpiskajās spēlēs, kas pirmoreiz notiek Dienvidamerikā, Brazīlijas otrā lielākajā pilsētā Riodežaneiro. Turienes sauli izbaudīt varēs arī Jelgavas kluba «Cerība» pārstāvis lodes grūdējs Edgars Bergs. Savu treneri Maiju Ukstiņu viņš dēvē par otru mammu. Aizkustinoši par ilggadējo vieglatlētikas treneri izsakās visi viņas kādreizējie un tagadējie audzēkņi. Katra tikšanās ar bijušajiem audzēkņiem arī pašai trenerei šķiet kā sirsnīgākā dāvana.
«Tehniski starp paraolimpisko un «parasto» vieglatlētiku nav atšķirību. Treniņu procesā vingrinājumi jāpielīdzina katra fiziskajām iespējām – tur tā starpība,» teic 54 gadus Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolā un vairāk par 20 «Cerības» trenera postenī aizvadījusī Maija Ukstiņa. Neaizmirsīsim turēt īkšķus arī par mūsu valsts paraolimpiešiem!
