Meža nozarē produkcijas apjoms aug, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē reflektantu konkurss bija divas reizes lielāks nekā pērn. Šie fakti šķiet ļoti cerīgi. Diemžēl ar tiem vien nevar pamatot, ka Latvijas tautsaimniecībā parādās cerīgas krīzes pārvarēšanas pazīmes. Drīzāk varētu teikt, ka tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā meža nozare lielā mērā ir tā, ar kuras palīdzību tiek noturēts stabils lats. Pašreizējās kokrūpniecības stabilitātes un attīstības pamatā ir gada sākumā Ivara Godmaņa valdības pieņemtais lēmums pazemināt koksnes cenu valsts mežos, kas ir apmēram puse no Latvijas mežiem. Beidzamajos gados valsts mežos tika izcirsti 4 – 4,5 miljoni kubikmetru koksnes, šogad, kad tās cena samazināta, izcirtīs par diviem miljoniem vairāk. Privātie mežu īpašnieki savus resursus pietaupa, bet kokrūpniekiem izejvielas pietiek no valsts mežos iepirktā. Jāpiebilst, ka iepriekšējos gados apaļkoku cena bija uzkāpusi ļoti augstu. Latvijas kokapstrādes uzņēmumi zaudēja konkurences cīņā ar skandināviem, kas mūs izspieda, piemēram, no Lielbritānijas tirgus. Patlaban zaudētās pozīcijas pamazām tiek atgūtas. Taču būvniecības kritums ir arī rietumvalstīs, tādēļ vēl pagaidām nevar cerēt uz pieprasījuma palielinājumu mūsu kokmateriāliem. Atgriežoties pie minētā Ministru kabineta lēmuma par koksnes cenas pazemināšanu valsts mežos, jāteic, ka, manuprāt, par to netika pietiekami diskutēts. Vairāki speciālisti to neizprata. Šā brīža tendence liecina, ka no ekonomiskā viedokļa lēmums tomēr bija pamatots. Mūsu kokrūpniecības uzņēmumi ir izdzīvojuši un uzelpojuši. Var piekrist arī viedoklim, ka valsts mežos ir pietiekami daudz pieaugušu un arī pāraugušu audžu. Taču šī aizņemšanās «zaļajā bankā» nedrīkst būt nesaprātīga – lētās koksnes daudzums ir ierobežots. Patlaban no Latvijas tiek izvesta ne vien kokapstrādes rūpniecības produkcija ar augstu pievienoto vērtību, bet arī apaļkoki, kas nodrošina izejvielu konkurentiem Somijā, Vācijā. Daudz eksportējam arī šķeldu un pērkam no Krievijas energoresursus. Tie jau ir valsts politikas jautājumi. Runājot par meža speciālistu izredzēm Latvijas darba tirgū, jāatzīst – fakultātes šā gada absolventi nelepojas, ka no darba devējiem būtu saņēmuši labi atalgotas vietas. Taču mūsu nozarē Latvijā ir vēl daudz brīvu tirgus nišu, kuras var izcīnīt. Piemēram, privāto mežu īpašnieku kooperācija, kas ir produktīva un iespējama tikai zinošu lietpratēju vadībā.
