“Šāda konference, uzsvaru liekot uz restauratoru profesiju, skolā notiek otro gadu un kalpo gan kā instruments, lai atrastu kopīgu valodu ar sadarbības partneriem, gan kā pamats nākamajiem starptautiskajiem projektiem,” projekta noslēguma konferences “Profesionālās izglītības problēmas un iespējas” atklāšanā Zaļenieku Komerciālajā un amatniecības vidusskolā (KAV) uzsvēra skolas direktores vietniece audzināšanas darbā Dace Vīpule-Kuļika. Savukārt skolas direktore Lilita Leoho izteica cerību, ka uz konferenci atbraukušās skolas paņems līdzi kādu labās prakses piemēru, un pauda gandarījumu par darba devēju atsaucību.
Konferences pirmajā daļā Zaļenieku KAV audzēkņi stāstīja par mācību praksi Vācijā, Spānijā un Portugālē “Erasmus +” projekta gaitā, bet otrajā daļā nozares profesionāļi piedalījās diskusijā “Profesionālās izglītības problēmas un iespējas restaurācijas nozarē”.
Jelgavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas izglītības projektu vadītājs Gatis Kasparinskis, stāstot par Zaļenieku KAV realizēto ES programmas “Erasmus +” projektu “Praktisko zināšanu pilnveidošana”, to raksturoja kā mobilitātes projektu, kura laikā jaunieši profesionālo praksi iziet ārzemēs.
Projekta darbības laikā no 2016. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. aprīlim tajā piedalījušies 30 mobilitātes dalībnieki, no tiem – 24 audzēkņi un seši pedagogi, iegūstot gan dzīves pieredzi, gan tehniskās prasmes, kā arī uzlabojot mācīšanas metodes profesijas apgūšanai. Tagad realizāciju gaida jau trešā “Erasmus+” kārta – projekts “Jaunu iemaņu praktizēšana starptautiskajā vidē”, kuru paredzēts īstenot līdz 2019. gada 31. jūlijam.
Profesionālās izglītības programmas “Restaurācija” audzēknes Žanna Grigorjeva un Sofija Grietēna, stāstot par mācību praksi profesionālās izglītības centrā Vācijā, Brandenburgā pie Hāfeles, atzina, ka brīžiem nav bijis viegli. Sākumā vajadzējis uzmūrēt vienkāršu mūri, bet pēc tam dažādas arkas, rēķinot arī, cik ķieģeļu un javas nepieciešams arkai. Dažkārt palīgā nākuši puiši, bet vienu mūri neizdevies pabeigt, jo puse sabrukusi. Taču kopumā meitenes iegūto pieredzi vērtē pozitīvi, jo uzlabotas angļu valodas zināšanas, pilnveidotas profesionālās prasmes arku un pildrežģu mūrēšanā, kā arī iemaņas strādāt komandā.
Profesionālās izglītības programmas “Autotransports” 4. kursa audzēknis Ingars Salmiņš, stāstot par mācību praksi Portugālē, Montijo, uzsvēra, ka traucējusi valodas barjera. Lai gan divas trīs reizes nedēļā mācījies portugāļu valodas pamatus, sazināties ar kolēģiem bijis grūti, jo viņi runājuši tikai portugāļu valodā un nācies izmantot arī žestus. Ingars atzina, ka ieguvis prasmes iejusties un sadarboties ar cilvēkiem citā kultūrvidē un arī iespēju novērtēt, vai darbs ārzemēs ir viņam piemērots.
Diskusiju “Profesionālās izglītības problēmas un iespējas restaurācijas nozarē” vadīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas inspektore Mārīte Putniņa. Diskusijā piedalījās eksperti un speciālisti no izglītības iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un uzņēmumiem, diskutējot par vajadzībām un realitāti. Konferencē piedalījās arī viesi no Lietuvas Panevēžas Profesionālās izglītības un apmācības centra.
Jelgavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas projektu vadītāja Lelde Šantare, atgādinot pirmās konferences laikā gūtās atziņas, uzsvēra, ka ir ņemta vērā ideja attīstīt prakses iespējas pie meistariem, tādēļ Zaļenieku KAV iecerēts izveidot restaurācijas darbnīcas.
“Restauratoru namu 2019. gada vasarā gribam atklāt Zaļās muižas zirgu stallī, kas daudzus gadus kalpojis arī kā skolas internāts. Tagad vēlamies tam piešķirt jaunu dzīvi,” tā L.Šantare, piebilstot, ka ir izsludināts iepirkums ēkas rekonstrukcijai. Ēkas otrajā stāvā iecerēts izbūvēt arī ģipša veidošanas un gleznošanas darbnīcas, kopā iegādājoties 310 aprīkojuma vienības 77 000 eiro vērtībā.
Diskusija izvērtās spraiga. Latvijas Amatniecības kameras pārstāvis Roberts Vecums-Veco iestājās par amatniecības atdzimšanu Latvijā, aicinot jauniešus mācīties pie meistariem un trīs gadu laikā iegūt zeļļa diplomu, jo “cilvēks kvalifikāciju nopelna strādādams, nevis sēdēdams skolas solā”.
Tāpat tika diskutēts par to, ko nozīmē būt kvalificētam speciālistam. Daudzi no diskusijas dalībniekiem norādīja uz kvalificētu kadru trūkumu. Piemēram, Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis minēja, ka Bauskas pils mūrī un apmetumā ieguldīts miljons, bet viņš Latvijā atradis tikai trīs restauratorus.
“Mēs saskaramies ar lielu izaicinājumu – trūkst kvalificētu speciālistu. Restaurators pielīdzināms skolotājam, kurš ar sirdi un dvēseli ir šajā procesā,” sacīja uzņēmuma “ReRe Meistari” valdes loceklis Normunds Kotāns, piebilstot, ka uzņēmums, cik var, pats apmāca speciālistus. Būvniecības un restaurācijas speciālistus neapmierina arī tas, ka Latvijā konkursos uzvar lētākais piedāvājums, līdz ar to ir daudz nekvalitatīvu un sabojātu objektu.
