Dzejas un mūzikas mīļotāji, stipro dzimtu pārstāvji un pagasta iedzīvotāji pulcējās Zaļenieku Kultūras namā sarīkojumā “Zaļenieki – Aspazijas bērnības un jaunības zeme”, lai atcerētos savu novadnieci – izcilo dzejnieci Aspaziju –, arī viņas dzīvesbiedru dzejnieku Raini un tos Zaļenieku cilvēkus, kuri dzejnieku pārim snieguši atbalstu trimdas gados Kastaņolā.
Pasākumā ar saviem dzimtas stāstiem dalījās arī divas Zaļenieku pagasta dzimtas: Razživini-Vītoli un Krauzes-Puriņi. Bija apskatāma grāmatu un pagasta dzimtu vēstures liecību – fotoalbumu, dokumentu – izstāde, tostarp materiāli par pīpes konstrukcijas izgudrotāja Dublinas pīpju fabrikas “Kapp & Peterson Ltd.” līdzīpašnieka un direktora Kārļa Pētersona dzimtu. Izveidots arī Aspazijas dzimtas koks, tā tapšanas iniciatore ir Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Katrs pasākuma apmeklētājs par piemiņu saņēma senu pastkarti ar Zaļās muižas biedrības nama (tagadējā Zaļenieku Kultūras nama) attēlu, kuru restaurējis un dizainu veidojis fotomeistars Juris Zēbergs. Pasākumā muzicēja Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkņi, Aspazijas dzeju lasīja Zaļenieku amatierteātra aktrises.
Ar prezentāciju uzstājās Raiņa un Aspazijas pētniece literatūrzinātniece Gundega Grīnuma, kura ne tikai stāstīja par savu jauno grāmatu “Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni”, bet arī dalījās ar citiem saviem atklājumiem un pagasta iedzīvotājus mudināja arī pašiem pētīt pagasta vēsturi.
“Līdz šim runāts tikai par dižajiem veikumiem, bet ne par tiem, kas palīdzēja. Jūs visus saista novadnieciskais, latviskais fluīds,” sacīja G.Grīnuma, uzsverot, ka “zemes sāls esat jūs, zemgalieši!”. “Esmu daudz atklājusi par Zaļenieku ļaudīm, bet jūtos kā profāns, ārzemniece jūsu priekšā,” atzina literatūrzinātniece, kuras grāmatu Latvijas Zinātņu akadēmija 2017. gadā nominējusi par vienu no izcilākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
Pētījums veltīts cilvēkiem, kuri glāba Raini un Aspaziju, viņiem pametot Latviju un dodoties emigrācijā uz Šveici, kā arī palīdzēja dzejniekiem četrpadsmit trimdas gados, atgādināja Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas ilggadējā latviešu valodas un literatūras skolotāja Elizabete Leite.
Ārste Laura Gulbe, kura savāca abu dzejnieku mantas Latvijā un veda tās uz Berni, kā arī, studējot Šveicē, uzturēja sakarus ar Aspazijas māti Grietu un māsu Doru, Elizabete un Alberts Kalniņi, pie kuriem Rainis un Aspazija bieži viesojās trimdas laikā, – tie ir tikai daži no G.Grīnumas minētajiem abu dzejnieku atbalstītājiem.
Zinātniece par atbalstu prezentācijas tapšanā pateicās ilggadējai Zaļenieku pagasta bibliotekārei un novadpētniecei Aritai Liepiņai.
