Zaļenieku pamatskolā visu gadu jūtama īpaša noskaņa. Satraukums, prieks un reizē nostaļģija.
Zaļenieku pamatskolā visu gadu jūtama īpaša noskaņa. Satraukums, prieks un reizē nostaļģija. Tas tāpēc, ka skola aizvada pēdējo mācību sezonu vecajās, mīļajās, ierastajās telpās, kurām nosaukums “gaismas pils” nu jau kļuvis par pārspīlējumu.
Nākamo 1. septembri skolas kolektīvs sagaidīs jaunā mājā pašā Zaļenieku centrā. Lai gan vecā, 1881. gadā iesvētītā Zaļenieku pagastskolas ēka no ārpuses nešķiet ne tik sena, ne nederīga, mācību iestādes direktore Ruta Karlsone teic, ka kritiskā stāvoklī ir iekšējās komunikācijas un vēl daudzas jo daudzas lietas vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Raizes sagādā malkas apkure, boileri ūdens sildīšanai, arī labierīcības ir nolietojušās.
Mācībspēki un skolēni
Zaļenieku pamatskola nupat kā akreditēta uz sešiem gadiem un pavasarī gatavojas 42. izlaidumam. Skolēnu skaits pēdējos gados gan sarucis, taču tā notiek arī citviet Latvijā. Nākotnē skolmeistari raugās cerīgi – spriežot pēc nākamā mācību gada pirmklasniekiem, skolēnu skaits varētu palielināties. Pašlaik skolā mācās 166 bērni – latvieši, krievi, baltkrievi, lietuvieši, poļi un moldāvi. Ar nacionālo jautājumu saistītu problēmu neesot nedz mācību iestādē, nedz pagastā. Vienā klasē pašlaik mācās vidēji 24 skolēni, kas lauku skolai nav maz. Starp Zaļenieku skolēniem ir arī 15 bērnu no citām pašvaldībām.
R.Karlsone ar zināmu lepnumu stāsta par skolas vadības komandu un pedagogiem – 19 cilvēkiem. Kolektīvā kadru mainība ir minimāla. Skolotāji, kas atnāk strādāt, te arī paliek. Starp viņiem ir arī skolas absolventi.
“Runājot par Zaļenieku skolu, nedrīkst nepieminēt tās bijušo ilggadējo direktori Valentīnu Vjateri. Viņa šai skolai veltījusi 25 darba gadus. Pašreizējais pedagogu kolektīvs ir ļoti profesionāls. Nevaru kādu izcelt īpaši. Mēs lepojamies ar latviešu valodas skolotāju Elizabeti Leiti, viņa strādājusi literatūras mācību grāmatas veidošanas darba grupā un ir rajona metodiskās apvienības vadītāja. Ļoti jauka ir matemātikas skolotāja Ida Giniborga, skolotāja Ligita Razživina un citi. Katrs izceļas ar kaut ko savu – īpašu,” teic R.Karlsone.
Mācības un intereses
Katrs pirmdienas rīts skolā sākas ar svētbrīdi. Pedagogi un bērni skaita lūgšanu, pateicību par sagaidīto dienu, par kopābūšanu un veselību. Līdz šim mācību programmā bija arī kristīgā ētika, taču šogad tai nav skolotāja.
Mācības – kā visās skolās, taču Zaļenieku pedagogiem ir arī ar ko padižoties. Direktores vietniece mācību darbā Ināra Biedre stāsta, ka piekto līdz devīto klašu skolēni var apgūt datorzinības, bet trešo līdz ceturto klašu bērniem ir iespēja apmeklēt datorzinību pulciņu. Skolā ir 19 datoru, pastāvīgs interneta pieslēgums. Pie datoriem skolēni var darboties arī brīvajā laikā.
Tiklīdz Izglītības un zinātnes ministrija deva iespēju sākumskolas klasēs (izņemot pirmo) ieviest desmit ballu vērtēšanas sistēmu, Zaļenieku skolas mācībspēki, ņemot vērā savu pieredzi un vecāku viedokli, tūlīt “metās ūdenī iekšā”, un skolēnu mācību darbs tiek vērtēts ar atzīmi. Taču līdz tam pedagogiem bija liels sagatavošanās darbs. Pagājušajā mācību gadā sekmīgi tika nokārtoti skolēnu zināšanu valsts pārbaudes darbi, un tas liecina, ka skolotāji mācību procesā prot pareizi novērtēt katra bērna zināšanas un sagatavot viņus šīm pārbaudēm.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta talantīgajiem bērniem un skolēniem ar mācīšanās grūtībām. Pedagogi strādā individuāli, atbilstoši katra bērna spējām. Pašlaik, piemēram, divi skolēni izglītību iegūst mājās. Mācību iestādei ir savs psihologs, logopēds, speciālais pedagogs.
Lielu atbalstu gan skolēniem, gan pedagogiem sniedz pagasts. Ziemassvētkos labākie pamatskolēni, kuru zināšanu vidējais vērtējums nav zemāks par 7, saņem pagasta stipendijas – no pieciem līdz septiņiem latiem. Mazākajiem dāvanā tiek grāmatas.
Regulāri notiek skolēnu pieņemšana pagastā – uz to tiek aicināti olimpiāžu un konkursu dalībnieki, skolēni, kas guvuši panākumus sporta sacensībās.
Zaļenieku bērni aktīvi piedalās mācību olimpiādēs, konkursos, izstādēs. Pērn rezultātu kopvērtējumā viņi bija 3. vietā rajonā, jo piedalījās 68 procentos olimpiāžu. Skolas bērniem patīk arī konkurss “Apceļo pasauli”, kas ļāvis savām acīm apskatīt Vāciju, Poliju, bet šogad kārta pienākusi Čehijai.
Nedaudz atšķirīga attieksme skolā ir pret skolēnu projektu darba nedēļu: tiek domāts par to, lai darbi būtu izmantojami praktiski. Šogad tie visi ir saistīti ar skolas vēstures izpēti un tiks izmantoti pašu muzejam. “Šai skolēnu paaudzei tas ir kā pienākums, jo šogad mēs no skolas aizejam. Apzināmies, ka mūsu uzdevums ir pilnībā sakārtot tās vēsturi,” teic skolas direktore.
Paralēli mācībām skolā ir plašs interešu izglītības piedāvājums. Bērni var apgūt dejas soli pie pasniedzējas Madlēnas Bratkus (skolai ir trīs deju kolektīvi), bērnu interesi saista teātra pulciņš, ko vada režisore Lūcija Ņefedova. Darbojas šūšanas pulciņš, ko vada Baiba Giniborga – Asere. Ir iespēja piedalīties sporta aktivitātēs – bērni var spēlēt basketbolu, darboties orientēšanās sekcijā, kuras dalībnieki piedalās arī starptautiskajās sacensībās. Izveidojusies laba sadarbība ar Zaļenieku kultūras namu, kur bērni dzied un trenējas austrumu cīņā.
Kurp tālāk
Zaļenieku bērniem ir zināma priekšrocība – turpat pagastā ir arodskola, kas sagatavo labus lauku speciālistus un ir liels atspaids pagastam jauniešu izglītošanā. Ar “arodniekiem” ir nodibinājušās labas attiecības un sadarbība. Daļa Zaļenieku bērnu mācības sekmīgi turpina pilsētas vidusskolās. Direktore priecājas, ka no Jelgavas Valsts ģimnāzijas regulāri pienāk pateicības vēstules par Zaļenieku skolēnu kvalitatīvajām zināšanām. Diemžēl laukos ir ģimenes, kuru bērni varētu sekmīgi mācīties arī tālāk, taču tam pietrūkst līdzekļu.
Darbs ar vecākiem
Vecāki, kā jau visur, ir dažādi. Ir aktīvi, ir arī pasīvi. Skolas dzīvi atbalsta un palīdz organizēt Vecāku padomes priekšsēdētāja Antra Freiberga un dalībniece Rudīte Mikiševa. Divas reizes gadā skolā ir vecāku diena, kurā pieaugušie tiek informēti par svarīgākajiem notikumiem un jaunumiem izglītībā. “Šā gada aktualitāte ir izmaiņas Izglītības likumā, kas skar devīto klašu absolventus. Visu gadu mēs runājam ar vecākiem, skolēniem un skaidrojam, ka nemācoties skolu nevarēs pabeigt. Uzskatu – tā bija kļūda, ka Izglītības likums ļāva skolēnu ar nesekmīgām atzīmēm pārcelt nākamajā klasē. Tagad bērniem jāapzinās, ka izglītība ir ilgstošs darbs, kas nepieļauj slinkot un neko nedarīt,” norāda R.Karlsone, piebilstot, ka lielā mērā sekmes un skolēnu attieksme pret mācībām atkarīga no ģimenes: “Arī akreditācijas komisijai sacīju, ka sociālie un ekonomiskie apstākļi valstī ļoti ietekmē ģimenes. Laukos daudzi dzīvo no savas saimniecības un bērnu pabalsta. Taču laukos bērni ir sirsnīgāki. Protams, ir palaidnības, tomēr trūkumā laikam bērns izjūt pasauli citādi.”
Fonds palīdz attīsties
Zaļenieku skola ir pirmā mācību iestāde Jelgavas rajonā, kas izveidoja sabiedrisko organizāciju “Zaļenieku skolas attīstības fonds”. Direktore atklāj, ka sokas dažādi – vienā gadā veicas labāk, citā – sliktāk, taču atbalsts ir. Noteiktiem mērķiem ziedojuši gan vietējie uzņēmēji, gan attālākas firmas, kurām kolektīvs ir no sirds pateicīgs. Savu skolu atceras arī bijušie tās absolventi, atsaucas ārzemju labdari. Savukārt skola cenšas neaizmirst kādreizējos mācībspēkus, apciemojot tos arī kapsētā.
No vecās ceļā uz jauno
“Laiki tagad ir grūti: skolas rekonstrukcijas un kredītu dēļ josta jāsavelk ciešāk, taču mums nekā netrūkst. Tiklīdz rodas iespēja, pagasts mums palīdz,” apgalvo direktore. Skolas jauno telpu atklāšana ir iecerēto darbu pirmais posms. Otrajā kārtā paredzēts pie mācību iestādes ierīkot arī bērnudārzu, tā pagastā izveidojot izglītības centru.
Par jauno māju, uz kuru skola pārcelsies kopā ar savu gadiem krāto pieredzi, tradīcijām un muzeju, skolas saime ir pateicīga pagastam un tā vadībai, kas cenšas būt klāt visos mācību iestādei nozīmīgos notikumos. Vadība, aizņemoties naudu no bankām, nolēma to izlietot nākotnes labā. Un, raugi, skolēni, apgūstot zināšanas skaistajā vidē, sasparosies un mācīsies vēl labāk.
