«Ja mēs regulāri ietu pirtī, dakteri varētu doties pensijā,» smej «Pārlielupes pirtnieki» Inita un Mareks Babrāni.
«Kliņģerītes, kumelītes, gaiļpiesis, āboliņš, piparmētra. Gatavojot kopā jebkurus augus, aptuveni ceturto daļu vajag rūgtvielu. Tējā tas var būt pelašķis. Slotā – arī vērmele, vībotne. Pirts skolā mums bija ļoti brīnišķīga pasniedzēja – zāļu sieva no Ventspils Līga Reitere, kas šīs gudrības samācīja,» vārot aromātisku tēju, kas ir viena no pirtī iešanas rituāla neatņemamām daļām, teic profesionāla pirtniece Inita Babrāne. Kopā ar vīru Mareku viņi paplašinājuši savu uzņēmējdarbību, šogad īpaši akcentējot zīmolu, kas jau guvis apkārtējo patiku un cieņu – «Pārlielupes pirtnieki».
Atgriešanās pie senču vērtībām
«Āķis lūpā uz pirti mums jau ir sen. Pirtsmīļu kompānijā noīrējām pirti. Tur kāds, kurš māk pērt, un uz priekšu. Šķita – jo stiprāks gars, jo ilgāk nosēdi, jo labāk,» nu jau ar smaidu atceras Mareks.
Tajā laikā jaunā ģimene pat iedomāties nevarēja, kādā virzienā iegriezīsies viņu profesionālā darbība, kas patlaban šķiet tikai likumsakarīga. «Pietiekami ilgi – no 1995. gada – visu laiku bijām pildījuši kāda cita nosacījumus. Pienācis brīdis, kad, guļot slima un lasot kādu grāmatu, guvu filozofisku atziņu – apkārt ir ļoti daudz cilvēku, kas šodienas dinamikā ir pārspringuši un mēģina sevi dažādos veidos relaksēt. Mums, latviešiem, pirts tūkstošiem gadu bijusi ikdiena, akadēmija, dzemdību un izvadīšanas, karsēšanās, berzēšanās, mazgāšanās ar slotiņām vieta, pie kā var atgriezties un mēģināt šīs senās senču gudrības integrēt mūsdienu ātrajā dzīvē. Viss saslēdzās kopā, ka šī varētu būt lieta, ar ko būt noderīgiem un palīdzēt citiem, gūstot tajā lielu gandarījumu,» teic Inita, ļaujot ielūkoties, kā pāris nonācis līdz šādiem secinājumiem.
Smagi un vīrišķīgi
Viss diezgan tipiski sākās studentu pilsētā Jelgavā, kur LLU Tehniskās fakultātes students Latgales puisis Mareks ielūkojās jelgavniecē Initā, kas tobrīd studēja mājturību. «Sadejojāmies. Pēdējā studiju gadā es vadīju pārtikas tehnologu deju kolektīvu «Skalbe», un Mareks nāca dejot. Pēc kāzām piecus gadus nodzīvojām vīra dzimtajā pusē Daugavpilī. Tā kā man bija pedagoģiskā izglītība, dabūju darbu Daugavpils Domē Jaunatnes lietu nodaļā smagajā nepilngadīgo lietu sektorā. Vēlāk klāt nāca arī darbs Kultūras nodaļā. Savukārt Mareks sāka strādāt «Ādažu čipsu» reģionālajā struktūrvienībā,» stāsta I.Babrāne. Viņa piebilst, ka vīra darbs lielajā uzņēmumā arī bija iemesls ģimenei, kurā aug divas talantīgas un muzikālas meitas Laura un Krista, atgriezties Jelgavā. Kamēr Mareks turpināja «čipsos», audzējot pārdošanas spēju muskuļus, Inita ieguva izglītību darba drošības jomā un šajā tēmā izglītoja gan «Sadales tīklu» elektromontierus, gan kāda būvniecības uzņēmuma būvniekus. «Tās visas ir bijušas smagas un vīrišķīgas lietas,» Inita vēlreiz atgādina, kas licis meklēt ceļu gara un miesas viegluma virzienā.
Tēti pārtaisa veco kūtiņu
Savu uzņēmējdarbību pāris sāka jau 2007. gadā, kad tika nodibināts SIA «Latero Latvia». Līdz šim tajā akcents vairāk likts, stiprinot Mareka lielo aizraušanos – laivošanu. Uzņēmums joprojām piedāvā gan laivu īri, gan laivošanas maršrutus. Taču no šā gada virsroku guvusi pirtniecība un zīmols «Pārlielupes pirtnieki». Tas noticis, pateicoties ne tikai praksē un dažādos kursos gūtajām atziņām, kā arī oficiālajai pirtnieka kvalifikācijai, ko gatava allaž mācīties pirmā ieguvusi Inita, bet arī brīnišķīgai pirtiņai, kas pašu spēkiem tapusi ģimenes mājas pagalmā Jelgavā, Cukura ielā 13.
«Pirms trīs gadiem mūsu abu tēti sēdēja dārzā un nosprieda, ka veco kūti, kas jau bruka kopā, vajadzētu pārtaisīt par pirti. Mareka tētis visu mūžu bijis būvdarbu vadītājs, viņam tas sagādāja lielu prieku. Taisījām vairāk sev, arī pirts skolā pirmkārt mācījos sev, bet iegriezās citādi. Sākumā ļoti patika draugiem, radiem. Tā pa druskai aizgāja, un šogad uzņēma lielos apgriezienus. Pirti kurinājām pat katru otro dienu, bet tas jau par traku,» atzīst diplomētā pirtniece.
Ļaujot ielūkoties pirtošanās rituālā, par kura baudīšanu pie «Pārlielupes pirtniekiem» jāinteresējas aptuveni divas trīs nedēļas iepriekš, Inita min, ka klientam jārēķinās ar kādām trim stundām (vairāk, ja ierodas divatā). Katrs tiek sagaidīts ar īpašo pirts tēju un citronūdeni. Tiek sagatavota relaksējoša pēdu vanniņa ar akmentiņiem, zālītēm un sāli, un, kamēr tās mērcējas, var notikt saruna. Piemēram, par to, kā cilvēks panes karstumu, vai nesirgst ar dažādām pirtij nevēlamām kaitēm, vai nav paaugstināts asinsspiediens, alerģijas. Tāpat tiek izskaidrota pirtošanās gaita. «Pēc tam, ļaujot cilvēkam noģērbties, eju uzvilkt pirtnieka tērpu. Sākumā iepazīstamies ar pirtiņu un sasveicināmies ar tās gariņu. Tad ar karsto gaisu uzsildām ķermeni, nedaudz iečubinām, ar slotiņām liekot kompreses uz visām locītavām. Izvedam ārā padzert tēju, atpūsties un atdzist. Bieži lieku gulēt ārā zālītē vai sēdinu šūpolēs, ko šogad Mareka tētis uztaisīja speciāli pirtsmīļiem. Pa to laiku es pirti iztīru, un var sākties skrubēšanas posms ar paštaisītiem skrubīšiem, ko pēcāk noskalojam ar vītola slotiņu. Tad klients atkal iet ārā atpūsties, jo sekos lielais pēriens uz sausas, iztīrītas lāvas ar riktīgām ozola slotām. Pēc tam ielaižam dīķī, sasedzam segās un atkal izšūpinām. Ziemā kontrastam der arī sniegs un āliņģis. Kad cilvēks no karstā pirts procesa atgājis, atkal ejam uz lāviņas, kur lieku pirts masku. Noslēgumā, lai nebūtu jāvelk sintētiskā veļa, vislabāk būtu linu krekls vai ziemā sievietēm vilnas kleita. Miesa pēc pirts vēl visu nedēļu, īpaši pirmo diennakti, aktīvi strādā,» iepazīstina I.Babrāne.
Gan kaltē, gan saldē
Karsēšana, skrubēšana, pēršana, vīstīšana, šūpināšana un mērcēšana vairāk ir uz Initas pleciem, lai gan iespēju robežās šajā procesā piedalās arī Mareks. Viņa pārziņā ir pirts kurināšana un slotas, par ko šajā notikumā ir īpašs stāsts. Ne tikai tāpēc, ka tās sezonā tūkstošiem tiek gādātas no četru dažādu koku zariem, kaltētas, fasētas uzņēmuma «Bright» radītā dizaina iepakojumā, kas nupat saņēmis Gada balvu dizainā, un laistas pārdošanā tirdzniecības tīklos, bet arī tiek saldētas.
«Ideja saldēt slotas pirtnieku kustībā bija dzirdēta jau pasen. Man bija doma vienkārši ielikt saldētavā un pamēģināt, kas no tā iznāks, jo saldējam taču arī, piemēram, dilles un baziliku. Taču Mareks, pārdošanas magnāts, to visu pārvērta biznesa pasākumā,» smej Inita. Par saldēto slotu viņa teic, ka tā jāatlaidina nevis ūdenī, bet maigi uz lāviņas. Tā nav tik stipra, ka ar vienu slotu varētu nopērt vairākus, bet ir svaiga un aromātiska.
Pirts kā uzņēmējdarbība prasa noteiktas zināšanas, kas laika gaitā tiek papildinātas un slīpētas, kā arī inovatīvus risinājumus. «Bijuši gadījumi, kad cilvēks tik ļoti satraucies, ka uz lāviņas viņu nevar «dabūt vaļā», jo klients nevis guļ un bauda, bet visu kontrolē ar prātu. Esmu sapratusi, ka būtu nepieciešams iesaistīt, piemēram, skaņas terapiju. Tāpēc esmu konsultējusies pie gongu meistares,» attīstības virzienu min Inita, piebilstot, ka arī pirts mājās ir pagaidu risinājums. Sapnis ir izveidot enerģijas atjaunošanas centru, kur vienā apvienotos gan laivošana, gan pirtošana, gan citas dvēseli un miesu relaksējošas procedūras. ◆
