Apmeklējot svešu zemi, katram rodas savi spriedumi. Šoreiz par to, kādu Angliju ieraudzīja Aija un Dace. Angļi sevi iedomājas par pasaules nabu 20 cilvēku grupa devās uz Jorkšīras pilsētu Herogitu, kur pirms 100 gadiem tika izveidota angļu baptistu d.
Apmeklējot svešu zemi, katram rodas savi spriedumi. Šoreiz par to, kādu Angliju ieraudzīja Aija un Dace.
Angļi sevi iedomājas par pasaules nabu
20 cilvēku grupa devās uz Jorkšīras pilsētu Herogitu, kur pirms 100 gadiem tika izveidota angļu baptistu draudze.
Aija: Kāda draudze Anglijā ieinteresējās par baptistu draudzi Jelgavā. Abās draudzēs ir vienāds locekļu skaits, pilsētās apmēram vienāds iedzīvotāju skaits, abas draudzes dibinātas 1882. gadā.
Dace: Mans priekšstats par Angliju asociējās ar zaļiem laukiem, baltām aitiņām, senām pilīm.
Aija: Manā iztēlē angļi bija vēsi un konservatīvi.
D.: Kad bijām spērušas pirmo soli uz diženās angļu zemes, radās sajūta, ka šis nostūris līdzinās veco ļaužu planētai, jo visi sarunu temati grozījās ap dažām izredzētām tēmām. Pensionāru lielākā nelaime, izrādījās, ir šausmas par to, ka viņu dārziņi tiek apsmidzināti ar pesticīdiem.
Brokastīs, pusdienās, lenčos un vakariņās eksistēja trīs sarunu temati politika, vēsture un māksla. Svarīgākā persona, kas tika apspriesta, bija Henrijs VIII. Vienīgais, kā spējām piedalīties, bija piebalsot: O-jā! Pēc neilga laika izdomājām, ka mums ir jātiek skaidrībā, kas īsti ir šis visu apbrīnotais Henrijs.
A.: Par normālu un erudītu cilvēku tu tiec uzskatīts tikai tad, ja pārzini savas tautas vēsturi, bet vēl labāk, ja zini arī angļu vēsturi tad tu viņu acīs tiec iecelts gandrīz vai gudro kārtā.
D.: Angļi uzskata sevi par pasaules nabu.
A. un D.: Bijām cerējušas, ka satiksim jauniešus, tomēr mūsu cerības nepiepildījās, jo nedēļas laikā mēs nesatikām nevienu mūsu vienaudzi.
A.: Māja, kurā tiku viesmīlīgi uzņemta, līdzinājās muzejam. Gluži vienkārši bija bail kaut kam pieskarties. Turklāt tipiskā angļu mājā valda tāds klusums, ka ausīs var dzirdēt džinkstoņu un ledusskapju rūkšanu. Mirklis, kad kāds ieslēdza televizoru vai magnetofonu, man izvērtās par svētkiem.
D.: Angļi klausās klasisko mūziku, kas ir vairāk sērīga un drūma nekā jautra.
A.: Un tomēr Anglija ir ļoti skaista.
D.: Zaļās pļavas, kalni un ielejas ir burvīgas. Arī senās mājas un pilis.
A.: Bija jocīgas izjūtas. Mūs apņēma pagātnes virmojums.
D.: O! Es tiku uz divām labām kinofilmām!
Gandrīz kļuvu par veģetārieti
D.: Godīgi runājot, biju pārliecināta, ka man burtiskā nozīmē pielips bulēmija, jo mana ēdienkarte bija šāda: no rīta augļu pudiņš, pusdienlaikā rabarberu kārtojums, pēcpusdienā šokolādes kūka, bet vakariņās Ziemassvētku kūka.
A.: Zupiņu iedeva vienu reizi, bet otro ēdienu veselas četras reizes. Es kļuvu par veģetārieti (smejas!).
D.: Arī latviešiem tik raksturīgā atklātība izpalika. Angļi ar atklātību nebārstās pa labi un pa kreisi, tā nāk nelielās devās. Un galu galā tas nav nemaz tik slikti. Mēs gan varam spriest tikai par vecajiem cilvēkiem, ar kuriem iepazināmies un kuru vidē kādu laiku uzturējāmies. Tas ir subjektīvs viedoklis. Ceru, ka Londonā dzīve rit citādā ritmā.
A. un D.: Un tomēr mums bija interesanti iepazīt citu kultūru, saskarties ar citas tautas mentalitāti. Ceļojums izvērtās par labu atpūtu pirms eksāmeniem.
A.: Es ļoti gribētu redzēt Londonu. Tas gāja secen…
