«Nopļausim, tūlīt došu rīkojumu,» par savu vībotnēm un citām pļavas zālēm aizaugušo īpašumu ainaviskajā Lielupes krastā Upes ielā «Ziņām» saka pazīstamais uzņēmējs un ievērojamu zemes platību saimnieks Imants Kanaška. Jau pērn šis īpašums izkapti sagaidīja tikai pēc tam, kad Pašvaldības policijas darbinieki bija sastādījuši administratīvā pārkāpuma protokolu, bet šovasar policistu rīcība viņu un citus uzņēmējus vēl nav pamudinājusi ieviest kārtību savos zemesgabalos.
Kā informē aģentūra «Pilsētsaimniecība», pašlaik sākti zāles pļaušanas darbi pilsētas parkos, skvēros un pie izglītības iestādēm, šonedēļ to pļauj laukumā Lielupes krastā pretī pilij, Pilssalas ielā, Pasta salā, kā arī Baložu kapsētas teritorijā un pilsētas ielu malās. Vērojams, ka pie skolām pirms mācību gada sākuma lielākoties apkārtējās teritorijas jau sakoptas. Tik apzinīgi nerīkojas privāto zemesgabalu īpašnieki, «Ziņas» novēroja, kopā ar Pašvaldības policijas Pilsētas iecirkņu grupas vecāko inspektoru Sandri Miezi apskatot vairākas adreses, kur šovasar par savlaicīgi nenopļautu zāli sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli. «Pārkāpumu šogad nav kardināli vairāk, taču pērn pilsētas pagalmi un zemesgabali bija tīrāki,» secina inspektors, kas ikdienā Jelgavā uzrauga teritoriju labiekārtošanu, uzturēšanu un aizsardzību. Pašvaldības policijas priekšnieka palīdze Sandra Reksce uzsver, ka «krīzes laiks viennozīmīgi neietekmē Jelgavas Pašvaldības policijas darbu» un inspektori ierastā kārtībā kontrolē saistošo noteikumu ievērošanu. Tie paredz stingru pilsētas teritorijā esošo īpašumu uzturēšanas kārtību. Jelgavas centrā zāle nedrīkst pārsniegt desmit centimetru, pilsētas nomalēs – 15 centimetru augstumu, turklāt obligāti tā pļaujama vismaz divas reizes gadā – līdz Jāņiem vasarā un līdz septembra vidum pirms ziemas.Pavasarī kopj uzņēmēja zemiKad šopavasar tradicionāli tika rīkotas sakopšanas talkas, Asteru ielas 16. nama iedzīvotāji kārtību ieviesa ne tikai ap savu ēku, bet, mājas vecākās Laimas Persickas mudināti, gružus vāca arī pagalmā pāri ielai – Asteru ielā 13. Tagad gan tur nekas neliecina par pavasarī paveikto, jo kuplajās zirgskābenēs ieaugušas neskaitāmas pudeles, pārtikas iesaiņojumi un cita draza. «Jau gribēju zvanīt policijai,» sastapusi «Ziņas» un inspektoru S.Miezi aizlaistajā īpašumā, saka L.Persicka. Zemesgrāmatā atrodamā informācija liecina, ka aptuveni desmit zemesgabalu, tostarp Asteru ielā 13, reģistrēti uz Ivana Bergmaņa un viņa dēla vārda. Autosportists un uzņēmējs zālei ļāvis netraucēti izaugt teju cilvēka garumā ne tikai pagalmā starp daudzdzīvokļu mājām, bet arī lielās platībās Aspazijas ielā 33. «Pirms pusmēneša kārtējo reizi par šo pārkāpumu sastādījām protokolu,» atzīst S.Miezis, taču sodi neesot piespieduši I.Bergmani savus īpašumus sakopt. Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka soda samaksāšana neatbrīvo vainīgo no atbildības nekārtības novērst, tādēļ pēc kāda laika Pašvaldības policija šos īpašumus apskatīs atkal. Minētais īpašnieks, kaut arī pilsētā labi pazīstams, izvairoties pat ierasties uz Pašvaldības policiju, lai varētu sastādīt pārkāpuma protokolu un vienoties par teritorijas sakopšanu. No zāles pļaušanas I.Bergmanis izvairījies arī pērn, liecina policijas statistikas dati. Pašvaldībai vairāku gadu laikā tā arī nav izdevies piespiest basketbolistu Kasparu Kambalu sakopt viņa īpašumu Garozas ielas un Brīvības bulvāra stūrī. Ap graustu esošajā neiežogotajā teritorijā atrodas arī divas pilnas kanalizācijas akas bez vākiem. Krīze izjaukusi biznesuRūpes par savas zemes uzturēšanu piemirsusi arī pazīstamā nekustamo īpašumu nozares uzņēmēja Natālija Sļotova, kam kopā ar Žannetu Sidorovu pieder ievērojams zemesgabals Staļģenes ielā 1a. Ticamākais, ka savulaik šis īpašums iegādāts, lai to sadalītu vairākos mazākos apbūves gabalos un pēc tam pārdotu par augstāku cenu. Iespējams, šo ieceri apstādinājušas pirms pāris gadiem veiktās izmaiņas pilsētas teritoriālajā plānojumā, Staļģenes un Bauskas ielas apkaimi nosakot par applūstošām teritorijām, kur apbūve aizliegta. Domājams, ekonomiskais panīkums neļauj realizēt savulaik ievērojamā skaitā iegādātos zemesgabalus, kas tagad aizauguši un piedrazoti «rotā» Aspazijas, Asteru un citu ielu malas pilsētas centrā. «Taču tas neatbrīvo no atbildības savu zemi sakopt,» saka inspektors S.Miezis, piebilstot, ka Staļģenes ielas sākumā esošo platību īpašnieku pārkāpums ir ne tikai savlaicīgi nenopļautā zāle, bet arī nelegāli izveidotās atkritumu izgāztuves. Redzams, ka puvušie āboli un pārtikas iesaiņošanas materiāli nākuši no tuvējiem mazdārziņiem, taču zemes īpašnieka pienākums ir savas platības uzturēt tīras vai, uzliekot žogu, liegt piekļuvi nepiederošām personām. Policists pārliecināts, ka iedzīvotāju apziņa ir krasi atšķirīga – vieni savus īpašumus akurāti kopj, savukārt daļa domās aizvien dzīvo padomju laikos un cer, ka pilsēta visu paveiks viņu vietā.Sodos iekasēti vien 160 latuPašvaldības policisti, konstatējot administratīvo pārkāpumu, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, kas tiek nosūtīts izskatīšanai Jelgavas Domes Administratīvajai komisijai. Savukārt pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, izsniedzot kvīti pārkāpējam, var uzlikt naudas sodu līdz 10 latu apmērā. Domes administratīvā komisija sodu var noteikt līdz 50 latu apmērā. Kā stāsta S.Reksce, policijā nav atsevišķas statistikas par sastādītajiem administratīvā pārkāpuma protokoliem par nepļautām grāvmalām. Vasaras mēnešos par īpašumiem piegulošo teritoriju nesakopšanu sastādīti 60 administratīvā pārkāpuma protokoli, savukārt naudas sodos uz vietas iekasēts 160 latu.
