«Rūķīšu tēja» ir viena no lielākajām ārstniecības augu audzētājām Latvijā – saimniecībā tie zaļo aptuveni 20 hektāru platībā
«Rūķīšu» saimnieki stāsta, ka zāļu tējas audzē jau no 1997. gada, bet uzņēmums «Rūķīšu tēja» dibināts 2000. gadā. Divus gadus vēlāk jau piedāvāta pirmā produkcija ar uzņēmuma marku.
Saimniecībā gadā tiek saražots vairāk nekā 5000 kilogramu ārstniecības augu, kas safasēti tiek piedāvāti gan kā monotējas, gan dažādos maisījumos. Stādījumi «Rūķīšos» pamazām paplašinās, bet daļa augu tējām tiek ievākti savvaļā.
«Rūķīšos» darba nebīstas ne saimnieki, ne viņu bērni. Raimonds un Iveta Lignicki ir gandarīti, ka Emīls, Agate un Roberts nav bakstāmi uz darbu. Meitai gan šogad bija jākārto devītās klases eksāmeni un vairāk laika jāvelta mācībām, bet kopumā lieli palīgi saimniecībā ikdienā esot visi trīs.
Konkurenti piespiež
paplašināt sortimentu
«Rūķīšos» īsti citu kultūru audzēšanai nepievēršas, izņēmums ir vien pašu vajadzībām stādītie dārzeņi un reize pirms vairākiem gadiem, kad licies, ka jāizmēģina spēki arī agro kartupeļu audzēšanā. Raimonds stāsta, ka toreiz šķitis – agrie kartupeļi ienesīs pirmo reālo naudu vasaras sākumā, tomēr sapratuši, ka tad uzmanība jāsadala gan kartupeļu audzēšanai, gan tējām, bet galu galā zaudē pamatprodukcija – tējas. Tā kartupeļu audzēšanas ideja atmesta.
Šogad gan saimniecības produkcijas klāsts paplašināts – uz to, saimnieku vārdiem sakot, piespieduši konkurenti. Agrāk sadarbojušies ar citiem uzņēmumiem, jo tējām nepieciešamas gan ogas, gan augļi, bet, piemēram, upenes nav iespējams izžāvēt, kamēr tām nav izspiesta sula. Diemžēl no sadarbības partneriem ogas saņemtas tik ļoti izspiestas, ka kļuvušas neizmantojamas arī tējās, tāpēc nolemts no dažādām ogām sulu spiest pašiem. Tagad «Rūķīšos» top arī dabiskās sulas, sīrupi un ievārījumi. Raimonds smejas, ka viņu saimniecībā izgatavoto un veikala plauktā blakus stāvošo sīrupu vienojot tikai viena sastāvdaļa – cukurs. Viņš lepni rāda «Rūķīšu» sulu dabisko krāsu un nogulsnes, kas veidojas pudelēs.
Zāļu ievākšana gan saimniecības laukos, gan savvaļā uzticēta tikai pašu strādniekiem, jo jābūt pārliecinātiem, kādas kvalitātes augi tiek salasīti. Tā vīgriezēs braucot uz Jelgavas pusi, kur Svētes krastmalās atrodami plaši šo ārstniecības augu lauki.
«Lielos uzņēmumos vajag daudz darbinieku, mazajos – labus. Mēs piederam pie mazajiem, tāpēc mums svarīgi ir uzticami un labi darbinieki, kam rokas aug no pareizās vietas. Vajadzīgi tādi, kas spēj veikt dažādus darbus, turklāt – kvalitatīvi,» spriež «Rūķīšu» saimnieks. Bezdarba problēmu Latvijā Legnicki īsti neredz, jo cilvēkus, kas patiešām vēlas strādāt, nemaz neesot viegli atrast. Raimonds atzīst: «Toties netrūkst tādu, kas atnāk painteresēties par darba iespējām, bet, sapratuši, ka nekāds kolhozs te nebūs un vajadzēs strādāt, vairs saimniecībā nerādās.»
Vairāk cieņā ierastās tējas
Lignicku ģimene novērojusi, ka cilvēki vislabprātāk dzerot tējas no augiem, pie kuriem pieraduši. Visiecienītākās godā noteikti liekama kumelīte, nākamā uz pjedestāla ir piparmētra un pēc tam visas citas zāļu tējas. Ne pārāk pazīstamu augu tējas pircēji izmēģinot kūtri. Tiesa gan, «Rūķīšos» arī daudz necenšas produkcijas klāstā ieviest nepazīstamu augu tējas, kā arī tādas, kurām ir ļoti spēcīga ārstnieciska iedarbība. Raimonds stāsta, ka atšķiras sortiments un arī pircēju vēlmes tēju iegādei aptiekās un veikalos. Aptiekās vairāk pieprasītas monotējas – atsevišķi kumelītes, piparmētras vai pelašķi –, bet veikalos – tēju maisījumi.
Naudu reklāmas pasākumos Lignicki īpaši necenšas ieguldīt, drīzāk to izmanto saimniecības paplašināšanai un vides uzlabošanai tajā. Tā nesen ārstniecības augi «izaudzēti» (uzzīmēti) uz mājas sienas. Tiek veidots arī ārstniecības augu paraugdārzs, kur viesi varēs iepazīties ar tējās izmantotām zālītēm. Tūristi saimniecību gluži apkārt negāžot, tomēr apmeklējot diezgan bieži. Saimnieki rāda arī atsauksmju grāmatu, kurā pateicību par interesanto pieredzi «Rūķīšos» pauduši ne tikai vietējie ekskursanti, bet arī viesi no Taizemes, Grieķijas un citām valstīm.
«Rūķīšos» visu laiku tiek domāts par attīstību – pašlaik top jauna interneta mājas lapa ar iespēju tējas iegādāties, neizejot no mājām. «Īpaši būs tas, ka mājas lapā katrs pats pēc saviem ieskatiem un vēlmēm varēs izveidot tējas iepakojuma dizainu, tā tiekot pie unikālas preces,» lepojas Raimonds.
Iegaršojusies salvija
Lignicku ģimenē zāļu tējas ir cieņā un apnikušas vēl nav, tikai mēdzot mainīties iecienītākās. Pašlaik visiem iegaršojusies salvija. Salviju stādījumus saimniecībā gan šogad nācies atjaunot, un tieši šajās dienās darbinieki zemē liek jaunos stādiņus. Pērnā ziema bijusi nesaudzīga, un izsalis ne viens vien augs. Tāpat jutīgāks pret salu ir timiāns. Saimnieki stāsta, ka timiāna, gluži tāpat kā salvijas tēja, ir ļoti iecienīta dienvidu valstīs, bet pie mums gan nav īpaši populāra. Par timiāna tēju arī Raimonds rauc degunu – viņa gaumei tā esot ar pārāk specifisku garšu, bet salvija bijusi pārsteigums un ļoti iegaršojusies.
Ģimene savu jomu ir atradusi un atmest to vairs nedomā. «Kad jau tik tālu esam tikuši, būtu jocīgi pamest,» secina Iveta. Viņa atzīst, ka pirmie desmit gadi bijuši grūtāki, jo ilgs laiks paiet, iestrādājoties un visu izveidojot.
Saimnieki ir optimisti un joko, ka arī izslavētās krīzes jau īsti nav bijis – tā drīzāk bijusi dabiskā atlase. Lai gan tēju ievākšana ir sezonāla un tieši vasarā «Rūķīšos» rosās visvairāk roku, darba pietiekot arī citos gadalaikos, kad tēja tiek sagatavota iepakošanai. Paši Lignicki atpūšas ziemas laikā, dodoties kādā izbraucienā uz siltajām zemēm. ◆
