Mūsdienās, kad ir attīstīta rūpnieciskā ražošana, oriģināliem rokām gatavotiem produktiem ir īpaša vērtība. Tāda ir arī tradicionālā lietuviešu kāzu torte jeb šakotis, kas kļuvusi par Lietuvas nacionālo kulināro mantojumu, lai gan cēlusies esot no Vācijas. Tulkojumā vārds “šakotis” nozīmē – zarains koks. Un tāds arī šis brīnums izskatās – kā zaraina eglīte.
Ginesa rekordu grāmatā
Netālu no Druskininkiem atrodas Šakošu muzejs, kura galvenais eksponāts ir Ginesa rekordu grāmatā iekļuvušais šakotis, ko “Romnesas” konditori izcepuši 2015. gada 30. maijā. Šajā dienā arī atvērts šis muzejs. Un tas tiešām ir iespaidīgs “tornis”, kurš sver 85,8 kilogramus. Tā augstums ir 3,75 metri, apkārtmērs platākajā vietā 3,02 metri. Šāds milzenis tapis no 277 kilogramiem mīklas, kura gatavota no 1700 olām, 64 kilogramiem miltu, 48 kilogramiem cukura, 45 kilogramiem sviesta, 29 kilogramiem krējuma. Speciāli šā šakoša cepšanai tika izgatavota četrus metrus plata malkas krāsns (vislabākā malka esot bērza), četrus metrus augsts un 1,5 metrus plats metāla trauks mīklai, 3,7 metrus gara forma cepšanai. Lai visu to izgatavotu, vietējie meistari izmantojuši 800 kilogramu metāla. Izcept tik milzīgu šakoti ir ļoti sarežģīts un atbildīgs darbs. Tas tika uzticēts četrām meistarēm, kuras jau desmit gadu cepušas šakoti. Cepšanas formu griezuši divi vīrieši, bet vēl seši pieaicināti, lai gatavo šakoti pārnestu un novietotu stāvus. Tad gatavais šakotis izdalīts sanākušajiem viesiem.
Interesanti, ka līdzīgu torti ar cauru vidu cep arī Polijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā, Francijā, Norvēģijā un pat Japānā, tikai atšķiras to “zariņu” forma un mīklas sastāvs. Visu šo valstu tortes ir aplūkojamas muzejā.
Kad šo “eglīti” pārgriež uz pusēm, tad griezuma vietā ir tādas strīpas kā koka stumbriem gadskārtu gredzeni, tāpēc to arī sauc par koku. Tāds zīmējums rodas īpašās cepšanas tehnoloģijas dēļ. Konusveidīgu koka veltni apviļā šķidrā mīklā un apbrūnina uz grozāma iesma virs uguns. Tad atkal iemērc mīklā un liek uz uguns. Un tā kārtu pēc kārtas. Bet var arī mīklu liet virsū ar kausiņu. Mīkla grozot notek uz leju un apcepas, veidojot zariņus. Jo garāki šie zariņi, jo cepēja skaitās prasmīgāka.
Arī mums bija iespēja piedalīties šakoša cepšanā kafejnīcā “Romnesa”. Katrs pielika roku un uzlēja pa kausiņam mīklas. Jāteic, ka tas nav nemaz tik vienkārši, kā no malas izskatās. Pie krāsns ir ļoti karsti, un mīklu arī jāiemācās liet tā, lai veidotos skaisti “zariņi”.
Milzīgs olu skaits
Pirmo reizi šakoša recepte minēta 1692. gadā Vācijas pilsētas Ķīles konditoru pavārgrāmatā. Izrādās, tolaik uz Lieldienām dievnamos sanests tik daudz olu, ka mācītāji nav zinājuši, kur tās likt. Tad nu izdomāta šāda recepte, kurā vajadzīgs liels daudzums olu. Pamazām Vācijā šī recepte aizmirsta, bet, ienākusi Lietuvā, tā tur arī palikusi un kļuvusi par nacionālo mantojumu.
Vēl kāda leģenda vēsta, ka recepte radusies Rečas Pospoļitas (Lietuvas un Polijas valsts 16.–17. gadsimtā) laikā, kad kāds jauns pavārs Jonass sacenties ar citiem pavāriem, lai izceptu pīrāgu karalienei Barbarai, kurai ļoti garšojuši saldumi. Šī torte viņam sanākusi nejauši, kad viņš maigo mīklu nejauši izlējis uz iesma, ko grozījis virs uguns. Karaliene atzinusi to par labāko desertu. Par to viņš atlīdzībā palūdzis gredzenu no karalienes rokas un viņas pērļu kaklarotu, ko pasniedzis savai iemīļotajai, lai iegūtu vietu viņas sirdī. Bet karaliene Jonasu iecēlusi par galveno pavāru.
Šakoti pasniedz dažādos svētkos, tomēr vairāk uzskata par kāzu torti, iespējams, tāpēc, ka ola skaitās auglības simbols. Turklāt īstam šakotim jābūt ceptam mājās uz dzīvas uguns. Tas ir grūts un laikietilpīgs darbs, bet tādējādi ar katru jauno mīklas kārtu tas iegūstot jaunu garšu. Turklāt – jo vecāka plīts, jo labāks šakotis sanākot. Uz kāzām lietuvieši parasti cenšoties šakoti pasūtīt mazajās ceptuvēs, nevis iegādājas rūpnieciski ražotos.
Šakoša recepte tiešām pārsteidz ar milzīgo olu skaitu – uz kilogramu miltu vajag 50 olu! Ne velti, piemēram, firmā “Romnesa” ir amats – olu sitēja, kura gadā pārsit divus miljonus olu. Oriģinālais šakotis ir mīksts, bet cep arī trauslāku. Mīkstajam liek vairāk olu dzeltenumu, bet trauslajam – olu baltumu. Rūpnieciski ražotajam šakotim pievieno nevis sviestu, bet margarīnu, jo tad tas var glabāties trīs mēnešus, bet garšīgāks, protams, ir ar sviestu. Interesanti, ka, piemēram, no četriem kilogramiem mīklas sanāk tikai divi kilogrami šakoša.
Arī mājās var pamēģināt izcept šakoša mīklu parastajā kēksa formā. Mīklai vajadzēs piecas olas, 125 gramus sviesta, 100 gramu miltu, 80 gramu cukura, gramu citronu esences, 0,6 glāzes 20% krējuma, 10 gramu konjaka. Sviestu un cukuru saberž, pievienojot pa vienai olai, līdz masa kļūst viendabīga un gaisīga. Tad pievieno miltus, citronu esenci, krējumu un konjaku. Visu labi sajauc un mēģina cept.
