Kāds novērotājs jautā: «Kāpēc Jelgavas tirgū atļauj pārdot maijpuķītes, pirtsslotas un daudz ko citu. Viņi taču aplauž bērzus, liepas, ozolus, posta dabu, tai pašā laikā pieņem pasūtījumus un dzīvo zaļi».
Kāds novērotājs jautā: “Kāpēc Jelgavas tirgū atļauj pārdot maijpuķītes, pirtsslotas un daudz ko citu. Viņi taču aplauž bērzus, liepas, ozolus, posta dabu, tai pašā laikā pieņem pasūtījumus un dzīvo zaļi.”
Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības kontroles daļas vadītājs Oskars Dinka skaidro, ka nav Ministru kabineta noteikumu vai arī pilsētas pašvaldības pieņemtu normu, kas liegtu izgatavot un pārdot tirgū pirtsslotas. “Tādēļ nevienam nevaram aizliegt to darīt. Cita lieta ir ar Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstīto aizsargājamo augu tirdzniecību. Par to varam sodīt un neatļauti plūkto preci konfiscēt. Mums ir vajadzīgs likumīgs pamats, lai kaut ko aizliegtu vai kādu sodītu,” piebilst O.Dinka. Viņš atminas, ka reiz ar Jelgavas tirgus vadību ir runāts, ka pirtsslotu tirgotājiem vajadzētu būt arī kādas meža teritorijas īpašniekiem. Zaļās rotas saimnieks savā īpašumā drīkst lauzt zarus slotām. Taču cilvēki ir viltīgi. Viņi atraduši kādu radu vai draugu, kurš it kā ļauj tuviniekam izmantot savu mežu zaru ieguvei. Tomēr jāpiebilst, ka neba visi pirts slotiņu tirgotāji aukstasinīgi posta dabu. Saskaņojot ar mežsargu, drīkst palīdzēt kopt jaunaudzes. Proti, atbrīvot mazās eglītes no bērziem. Ozolzarus ieteicams lauzt vietās, kur stiepjas elektrības trases.