Kad Koļam bija 16, viņš domāja, kā nopelnīt. Viņa māsīca savos 16 domā par kārtējo protesta akciju.
Kad Koļam bija 16, viņš domāja, kā nopelnīt. Viņa māsīca savos 16 domā par kārtējo protesta akciju. Neveiksme, īstenojot skolu reformu, ir daudz bīstamāka nekā neveiksme jebkurā citā jomā, jo visumā miermīlīgais Koļa tagad saka: “Viņi man piegriezušies!”.
Precīzi noteikt viņa nacionālo piederību ir pagrūti, jo viņa dzīslās rit visu iespējamo slāvu tautu asinis, kas arī padara Koļu par Latvijas krievvalodīgo kopienas tipisku pārstāvi. Ar minēto frāzi viņš pieliek punktu krievu skolu reformai un latviešu politiķiem, kas šo reformu īsteno.
Neteikšu, ka 1991. gadā Koļa lēja savas asinis uz barikādēm, aizstāvot Latvijas neatkarību, un tagad, kad Saeima krievu skolās palielina mācību stundu skaitu latviešu valodā, viņš pēkšņi jūtas piekrāpts. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka 1991. gadā Koļa bija tikai 15 gadu vecs. Tomēr nosaukt viņu par “Latvijas valstij nedraudzīgu elementu” mēle neceltos pat Gardas meitenēm.
Koļa patiesi tic, ka Rīga ir piemērs civilizētībai, bet Maskava – bezkaunībai, Ždanoku viņš neatbalsta, Rubika partijā nesastāv, šņabi dzer gan ar krieviem, gan latviešiem. Visu Latvijas neatkarības gadu laikā viņš ir nodarbojies ar mazo biznesu un, tāpat kā lielākā daļa viņa krievvalodīgo laikabiedru, par politiku nav interesējies. Tādēļ tādu niknumu balsī, izrunājot “Viņi man piegriezušies!”, es no Koļas būtu gaidījis izdzirdēt, ja nu vienīgi par bandītiem, kas 90. gadu sākumā solījās aizdedzināt kiosku, kurā viņš tolaik strādāja. Taču šobrīd apolitiskais Koļa no visas sirds lepojas ar savu sešpadsmitgadīgo māsīcu, kas aktīvi piedalās skolu protestu akcijās. Kad pārstājām runāt par skolām, es atskārtu, ka reformas gaitā Latvija ir zaudējusi vienu savu lojālu pilsoni. Valdošie politiķi viņu ir vienkārši izsvītrojuši no to saraksta, kas mīl savu valsti.
Vienlaicīgi tika izsvītroti arī daudzi citi Koļas vienaudži, 27 – 28 gadus veci krievvalodīgie Latvijas pilsoņi ar ienākumu līmeni, kas mazliet pārsniedz vidējo, toties ar pašcieņu, kas reformu gados ir hipertrofējusies. Tam par iemeslu kļuvuši stereotipi, pēc kuriem bieži vadījās valdošie politiķi, un viņu stūrgalvība un augstprātība, šos savus stereotipus aizstāvot.
Īstenojot skolu reformu, politiķi paziņoja, ka krievu tautības vecāki, tieši tāpat kā viņu bērni, negrib mācīties latviešu valodu. Tādēļ vienīgais veids, kā uzlabot situāciju – piespiest skolēnus latviešu valodā mācīties visu, no fizikas līdz fizkultūrai. Vai vismaz 60 procentu no priekšmetiem tā saucamā kompromisa ietvaros. Piemēram, matemātikas mācīšana latviešu valodā nekādā veidā nevar veicināt latviešu valodas zināšanu līmeņa paaugstināšanos. Vienīgais rezultāts būs tāds, ka, skolu beidzot, ikviens krievvalodīgais abiturients pilnībā pārzinās tādus viņam vitāli nepieciešamus terminus kā kosinuss, trapece un atvasinājums. Cik lielā mērā tie viņiem palīdzēs integrēties Latvijas sabiedrībā – par to zinātne klusē. Taču palielīties ar pamatīgām zināšanām tieši matemātikā viņi diez vai spēs.
Pamatoti tiek uzskatīts, ka, lai nodrošinātu labas latviešu valodas zināšanas krievu skolēnu vidū, pietiktu ar to, ka mazākumtautību skolās tiktu nodrošināta padziļināta latviešu valodas un literatūras apguve. Un 12 mācību gadu laikā valodu iemācītos pat visslinkākie un visnolaidīgākie skolēni.
Tagad politiķi paziņojuši, ka aiz tā visa slēpjas provokatori un politiskie manipulatori. Taču manipulēt ar kādu var tikai tad, ja tam ir pamats. Nevis kreiso politiķu manipulācijas, jo viņi precīzi uzminēja nozīmīgas valsts iedzīvotāju un sava elektorāta daļas noskaņojumu.
Palīdzēt bērniem – tas ir vienīgais, ko prot mūsu politiķi. Tieši tāpat kā palīdzēt pensionāriem, invalīdiem, zemniekiem, jaunajām ģimenēm, vientuļajām mātēm un daudziem citiem valsts iedzīvotājiem, kam nepieciešama palīdzība.
Neveiklie un reizēm pat idiotiskie izglītības reformas realizācijas paņēmieni noved pie tā, ka lojālais un miermīlīgais Koļa saka: “Viņi man jau piegriezušies!”
Saīisināti no www.politika.lv
