«Spēlējiet, bet tikai bez Kurpnieka,» tā Jelgavas novada vadības attieksmi raksturo tagadējais pūtēju orķestra «Zelmeri Pro» vadītājs Jānis Kurpnieks
Tikai septembrī darbību sākušais Ozolnieku novada pūtēju orķestris «Zelmeri Pro» (diriģents Pēteris Rudzītis, vadītājs – Jānis Kurpnieks) šopavasar jau paguvis izcelties Latvijas sestajā pūtēju orķestru konkursā, nopelnot 45 punktus un izcīnot pirmo vietu (tiesa, to nācās dalīt ar Gulbenes Mūzikas skolas pūtējiem) trešajā – vidējās grūtības pakāpes – grupā. Ar orķestru kustību tieši nesaistītiem laikraksta lasītājiem droši vien vērts paskaidrot, ka Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajā konkursā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā piedalījās 37 pūtēju orķestri, pēc dažādiem kritērijiem sadalīti piecās kvalitātes grupās. Pirmajā – visaugstākās grūtības kategorijas grupā startēja Jelgavas novada pūtēju orķestris «Zelmeri» Bruno Jurgenberga vadībā, kas gan ar starptautiskās žūrijas (Sami Rūsuvuari – Somija, Egidijus Mikņus – Lietuva un Guntis Kumačevs – Latvija) piešķirtajiem 32,37 punktiem pie lauriem netika.
– Vērīgāks pūtēju orķestru kustības pārzinātājs gan būs pamanījis, ka Jānis Kurpnieks savulaik aktīvi piedalījies arī Jelgavas novada pūtēju orķestra «Zelmeri» veidošanā. Kāpēc tad bija nepieciešams veidot vēl vienu orķestri kaimiņu – Ozolnieku – novadā un nosaukt to par «Zelmeri Pro»?
Acīmredzot Jelgavas novada pašvaldībai un tās Kultūras nodaļai tāds orķestris vairs nebija vajadzīgs. Man tika skaidri un tieši pateikts – «mēs neatbalstīsim pūtēju orķestri, ja tajā būs Kurpnieks».
(Sarunā ar «Ziņām» Jelgavas novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Zimaiša šādus vai līdzīgus izteikumus attiecībā pret J.Kurpnieku arī nenoliedz, jo ne jau viņa spēlē vai spēlējusi orķestrī «Zelmeri», bet sadarboties ar J.Kurpnieku dažādu iemeslu dēļ atteikušies paši orķestranti. Turklāt vēl neesot nokārtotas visas līgumattiecībās paredzētās saistības, tā ka iespējami arī tiesu darbi.)
– Tad jau «viss kārtībā» – Jānis Kurpnieks nodibinājis savu orķestri, un arī «Zelmeri» turpina spēlēt.
Formālus ieganstus atrast jau viegli – pagājušās vasaras mēģinājumā, kurā virsdiriģenti bija ieradušies noklausīties, kā mēs apgūstam Dziesmu svētku repertuāru, dažādu iemeslu dēļ orķestris «Zelmeri» bija nepilnā, 16 cilvēku sastāvā. Par to, ka mēs apgūsim Dziesmu svētku repertuāru, nebija ne mazāko šaubu. Bet vai nu sagadīšanās, vai kādu citu iemeslu dēļ tieši tajā mēģinājumā, kas pēkšņi izrādījās tāds kā kontroles pasākums, bijām mazāk mūziķu nekā parasti, jo katrs aizņemts arī savā pamatdarbā.
Tad nu nācās dzirdēt pārmetumus, ka es pat nevarot cilvēkus savākt uz mēģinājumu. Bet ar pārmetumiem vien jau nebeidzās, nācās just reālus šķēršļus orķestra tālākai darbībai. Tad arī savu bēdu izklāstījām atklātā vēstulē toreizējai kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei, Nacionālā kultūras centra direktorei Dacei Melbārdei un Jelgavas novada Domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem. Tas nav normāli, ka pašvaldības Kultūras nodaļā, kas domāta kolektīva atbalstīšanai un aizstāvēšanai, tā vietā jāsaņem pretdarbība tieši pašā Dziesmu svētku priekšvakarā.
– Kā jūs pieņēma Ozolnieku novads?
Kā jau kaimiņu novads Ozolnieki mums nav nekāda neatklātā sala, faktiski vairāki mūsu mūziķi ir no Garozas puses, tā ka tīri ģeogrāfiski jau atrodas šajā novadā. Juridiski biedrību reģistrējām Ozolnieku novadā. Bija mums atklāta saruna ar Ozolnieku pašvaldības kultūras speciālistiem, un viens no galvenajiem jautājumiem skanēja: «Vai esat importētie vai savējie?» Kad noskaidrojās, ka vairākumā esam savējie – daļa pat dzīvo turpat Ozolniekos –, sapratām, ka varēsim atrast kopīgu valodu. Bet ne jau uzreiz «ar atplestām rokām». Vismaz idejiski jau esam pieņemti, vēl jāpierāda sevi darbībā, tad varēs runāt arī par finansējumu, vismaz diriģentam.
– Kā atradāt diriģentu, turklāt tik pazīstamu personību pūtēju aprindās kā Pēteris Rudzītis?
Pieredzējis mūziķis ir arī Bruno Jurgenbergs «Zelmeros», bet Pēterim Rudzītim ir vēl militārs rūdījums, kas palīdz cīņā ar dažādām sadzīves likstām. Pēteris savulaik diriģējis Nacionālo bruņoto spēku orķestri, bet no 2005. gada decembra līdz 2008. gada vidum bijis Jelgavas Mūzikas vidusskolas direktors.
– Savu reizi ne pārāk glaimojoši esat izteicies arī par pūtēju orķestru lomu un vietu Dziesmu svētkos, it sevišķi par virsdiriģentiem, par to kvantitāti un kvalitāti. Vai tiek kritizēta arī virsdiriģentu jelgavnieku darbība?
Tad esmu pārprasts, jo Raiti Ašmani uzskatu par vienu no profesionālākajiem pūtēju orķestru diriģentiem Latvijā. Domāju, uz apmēram 50 kolektīviem, kas svētkos bija iesaistīti orķestru blokā, septiņi virsdiriģenti tomēr ir mazliet par daudz un pazemina vispārējo līmeni. Ja atskatāmies pagātnē, mums taču bija tikai viens, nevis septiņi Gunāri Ordelovski… Tas jau nenozīmē, ka trūktu diriģentu vispār, bet kāpšana Lielajā estrādē tomēr nozīmē pavisam citu līmeni.
– Tomēr, ja turpinām kritisko pieeju, pieaugušo orķestra, kā kādreiz pūtēju orķestris «Jelgava», pilsētā nav. Agra Celma «Rota» tomēr ir skolēnu kolektīvs.
Agris Celms dara svētu un milzīgu darbu, turklāt gadu desmitu garumā. Pats esmu spēlējis pūtēju orķestrī «Jelgava». ◆
*Zelmeri – par un pret (latīņu val.)
Ivars Strautnieks, mūziķis, biedrības «Orķestris «Zelmeri Pro»» vadītājs
◆ Mēs esam amatieru, nevis profesionāļu kolektīvs. Jānis savulaik ir beidzis Latvijas Valsts konservatorijas trompetes klasi, bet mana muzikālā izglītība ir tikai bērnu mūzikas skola, un mana pamata profesija ir Latvijas Universitātes Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras asociētais profesors. Mūzika ir vaļasprieks, ko cenšos veikt pēc labākās gribas un iespējām. Un, par spīti visām likstām un ķīviņiem, Dziesmu svētku skatē «Zelmeri» dabūja otro vietu. «Zelmeros» bija izveidots arī saliedēts kolektīvs, kurā cits citam vajadzības brīdī mēģinājām palīdzēt, tāpēc arī lielākā daļa agrāko «Zelmeru» dalībnieku pārgājuši uz «Zelmeri Pro». Protams, ka arī mēs, tā saucamie ierindas mūziķi, jutām un izbaudījām uz savas ādas visu šo jezgu. Dziesmu svētkus vēl nospēlējām «Zelmeros», bet, kad rudenī nāca uzaicinājums iesaistīties jaunā kolektīvā «Zelmeri Pro», labprāt pieņēmu šo piedāvājumu.
Arī man ir bijis tas gods spēlēt pūtēju orķestrī «Jelgava», un atceros laiku, kad deviņdesmito gadu beigās vēl uzvarējām skatē. Man kā neprofesionālim tas deva milzīgu gandarījumu.
Raitis Ašmanis izvēlējies nedaudz citu virzienu, saprotams, ka ļoti daudz laika aizņem Jelgavas bigbenda vadīšana. Bet nedrīkstētu iekrist arī citā galējībā – ne visi spēlēs kā profesionālais pūtēju orķestris «Rīga». Bahs un citi dižgari ir sacerējuši lielisku mūziku, bet to lai spēlē Ašmanis un citi profesionāļi. Jūtu, ka tauta izslāpusi, piemēram, pēc deju mūzikas «dzīvajā». Ar to gan nedomāju, ka jāpazemina vispārējais līmenis.
