Paplašināts redzesloks, vairota mērķtiecība un motivācija turpmākām mācībām ir daļa ieguvumu, ko saviem dalībniekiem sola starptautiskā jauniešu apmaiņas programma «AFS». Taču ne vienmēr sadarbība ar skolu un viesģimeni jauniešiem izvēršas veiksmīga, kā tas gadījies arī ar Martenu Geisenu no Vācijas, tomēr mēģināts nav zaudēts, atzīst iesaistītās puses
Martens ir viens no aptuveni 30 ārzemju jauniešiem, kuri šajā mācību gadā iesaistījušies kādā organizācijas «AFS Latvija» piedāvātajā apmaiņas programmā. Pateicoties jelgavnieces Annas Jeserevičas atsaucībai uzņemt vācu puisi savā ģimenē, M.Geisens nonāca Jelgavā un septembrī sāka mācības 1. ģimnāzijas 12.m klasē. Brīvajā laikā, kura viņam beigās bija gana daudz, jo komunikācijas problēmu dēļ Martens stundās īpaši neiesaistījās vai vispār tās neapmeklēja, puisis ar labiem panākumiem spēlēja galda tenisu, kā arī oboju Sv.Annas katedrālē.Galvenais – piedzīvojums«Šis bija ļoti interesants gads. Ko es te darīju? Jā, mācības man nebija gluži pirmajā vietā. Piedalījos programmā, lai gūtu jaunu dzīves pieredzi, kas arī izdevās. Esamu apmierināts,» atzīst M.Geisens. Jaunietis stāsta, ka apmaiņas programmā iesaistījies, sekojot savas māsas un brāļa piemēram – Vācijā šāda redzesloka paplašināšanas forma esot gana populāra. Puisim bijis vienalga, uz kuru valsti viņš dosies, kurā pilsētā dzīvos un, kādā skolā ies. Galvenais – piedzīvojums, ko var gūt, atrodoties citā vidē, un te tas sanācis, vērtē Martens, priecājoties, ka izdevies iegūt arī jaunus draugus. Jaunietis Latvijā uzturēsies vēl aptuveni mēnesi – mācīsies angļu valodu, atpūtīsies, iesaistīsies «AFS» piedāvātajās aktivitātēs, lai dotos atpakaļ uz Atendoru, kas ir 25 tūkstošu iedzīvotāju pilsētiņa Vācijas rietumos, un nākamajā mācību gadā tur pabeigtu vidusskolu.Puisis bija neatsaucīgs«Klausoties citu savu kolēģu viedokļus un iespaidus par apmaiņas skolēniem, esmu dzirdējis, ka parasti viņi ir aktīvi, atvērti, ātri apgūst valodu, kopā ar pārējiem pat kārto centralizētos eksāmenus. Cits pat apgriežot skolu kājām gaisā ar savām aktivitātēm, taču Martenam no tā nebija ne mazākās dzirksts. Nesaprotu, kāda bija viņa motivācija piedalīties šajā programmā, ja viņš bija tik neatsaucīgs,» vīlies puiša klases audzinātājs Andris Lukss, vienlaikus atzīstot, ka nākotnē gan labprāt vēl uzņemtu apmaiņas skolēnus. «Tas ir interesanti skolai, īpaši, ja jaunieši iesaistās tās dzīvē,» viņš teic. Šogad to var apliecināt, piemēram, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija, kur 12. klasē, izmantojot apmaiņas programmu «Jouth for understanding», mācījās vācu puisis Mihaels Dēligs. «Par viņu varam teikt tikai vislabākos vārdus. Mihaels pusgada laikā apguva valodu, individuāli pat kārtoja eksāmenus, aktīvi piedalījās pasākumos, spēlēja futbolu, iemantoja daudz jaunu draugu. Tas atkarīgs no paša personības – vai apmaiņā vēlas ko iegūt vai vien tikt prom no mammas,» pārliecināta puiša klases audzinātāja Ilona Sprice. Attiecības neizdevās«AFS Latvija» koordinatore Ieva Vīksna stāsta, ka uz nākamo mācību gadu Latvijā plāno ierasties 23 apmaiņas skolēni, kas gan ekonomiskās krīzes dēļ ir mazāk nekā citus gadus, un aicina atsaukties viesģimenes, kuras būtu gatavas uzņemt jaunieti kā savu, nodrošināt gultasvietu un ēdināšanu. No viņiem arī būs atkarīgs, kurā skolā ies apmaiņas skolēns. Dalība programmā ģimenēm ir pilnīgi brīvprātīga rīcība, par ko viņi nesaņem samaksu. Tāpat nevar garantēt, kādas attiecības izveidosies ar jaunieti.«Tā ir laimes spēle. Mūsu gadījumā – neveiksmīga. Man bija svarīgi, ka jaunietis ko iegūtu, iesaistītos sadzīvē, iepazītos ar draugiem, palīdzētu elementāros mājas darbos, mācētu pateikt «paldies», būtu atvērts un atsaucīgs. Tomēr Martens bija ierāvies sevī un uzvedās kā patērētājs. Nu ko – pieredze mēdz būt arī šāda! No šīs apmaiņas viņš izvēlējās paņemt mazumiņu, kaut būt varējis gūt daudz vairāk,» pārliecināta A.Jesereviča.
