Gribēdams draugu jubilejā pārsteigt ar oriģinālu dārgmetāla monētu, jelgavnieks policists Sandis Dorbe vērsās pie pilsētā labi zināmās juvelieres Annas Šarnas. Taču klients saņēma monētu, kurā zelta saturs bija mazliet zemāks, nekā prasīts, turklāt monētai netika uzlikta likumā prasītā prove. Policists uzskata – meistare viņu apkrāpusi un centusies iedzīvoties uz nezinātāja rēķina, tāpēc prasa 800 latu morālo kompensāciju. Ja tiesa juvelieri atzīs par vainīgu, viņai draud pat divi gadi aiz restēm.
«Par to, ka jādāvina monēta, sākām domāt jau pusgadu iepriekš,» «Ziņām» stāsta jelgavnieks S.Dorbe, kurš ikdienā Jelgavas policijas iecirknī strādā par kriminālpolicistu. Viņa draugs kādreizējais likumsargs, kurš pārcēlies uz Angliju, ir kaislīgs monētu kolekcionārs, tādēļ 30 gadu jubilejā S.Dorbe viņam izlēmis pasniegt oriģinālu sudraba monētu ar zeltā kaltu brieža tēlu un gravējumu uz tās. «Monētu gribēju apmēram tikpat lielu kā vecie pieclatnieki,» viņš atceras. Runājot par izejmateriālu, sākumā viņš teic, ka mājās bijuši dažādi «sudraba lūžņi», bet vēlāk precizē, ka pašam sava sudraba nav pieticis, tāpēc visa materiāla sagādi uzticējis juvelierei. Viņa sarunā ar «Ziņām» apgalvo – tikai aiz labas sirds, arī zinot policistus kā labus klientus, piekritusi pasūtījumu veikt ātrāk nekā ierastajās divās trīs nedēļās. Zeltu tiešām sarūpējusi pati.Provi nav bijis laika uzliktPaklausot juvelierei, gravējumu zelta plāksnītē S.Dorbe devies veikt pie cita meistara, kas to dara ar datoru, tāpēc var ietaupīt laiku, jo līdz drauga apciemošanai vairs nebija palicis daudz dienu. Tomēr izrādījies, ka plāksnīte par plānu, un A.Šarna piekrita likt lietā savus krājumus, lai gravējums tomēr izdotos. «Mana kļūda bija tā, ka pirms tam nepārbaudīju katra sakausētā izstrādājuma sastāvu,» stāsta juveliere. To liegusi darīt steiga – ekskluzīvas provēšanas tiesības valsts nodevusi Rīgā strādājošajam Latvijas Proves birojam, bet braukt turp vairs nav bijis laika, turklāt tas dārgi maksātu. Tomēr sākotnēji lādzīgais klients, ticis pie monētas, pēkšņi no kabatas izvilcis šļirci, kurā, kā viņš apgalvojis, esot bijis reaģents zelta kvalitātes pārbaudei. Uzpilinājis apšaubāmo vielu uz monētas, policists uzreiz apgalvojis – izstrādājumā nav izmantots zelts. Uz «Ziņu» jautājumu, kāpēc gādājis reaģentu un kad radušās šaubas par juvelieres godīgumu, policists atbild izvairīgi – viņam dīvains šķitis sievietes izteiktais draudzīgums. A.Šarna teic, ka tajā pašā mirklī uzreiz piedāvājusi vest monētu uz Proves biroju, kur veiktu pārbaudi un uzliktu attiecīgu provi. Taču policists uzreiz apgalvojis, ka viņa ir krāpniece un vēlējusies «iesmērēt fosforizēto bronzu». Pēkšņi uzradušies vairāki policisti un nogādājuši viņu iecirknī. Latvijas Proves biroja Proves noteikšanas un zīmogošanas departamenta direktors Kaspars Klints atzīst, ka juveliere pieļāvusi pārkāpumu, izsniedzot klientam dārgmetāla izstrādājumu bez proves, jo likums to liek obligāti izdarīt. A.Šarna nenoliedz, taču teic, ka klients steigas dēļ piekritis – proves uzreiz nebūs, bet to eksperti var uzlikt vēlāk, kad monēta jau būs uzdāvināta.Uz 48 stundām aiz restēmTā vietā, lai strīdu atrisinātu mierīgā ceļā, kājās tika sacelta policija un tālākie notikumi risinājušies lielā ātrumā. A.Šarna atceras, ka izsaukta uz pratināšanu, kur viņai likts uzrakstīt atzīšanos mantkārīgā vēlmē izkrāpt 13,39 latus. Viņai apgalvots – ja atzīsies, netiks aizturēta. Nenokļūt aiz restēm bijis svarīgi, jo sieviete viena audzina mazu bērnu. Policisti gan atsmējuši, ka par to parūpēsies bērnunams. Atzīšanos satraukumā uzrakstīja, tomēr atbrīvota netika, saka juveliere. «Tiku aizturēta, lai neturpinātu krāpnieciskās darbības,» policistu skaidrojumu atstāsta A.Šarna. Lietā minēts, ka izolatorā ievietota, pamatojoties uz cietušā iesniegumu, tomēr tas ticis uzrakstīts 23 minūtes pēc tam, kad juvelieri aizturēja. Pēc trim mēnešiem ekspertīzē secināts, ka monētā ir 57,3 procenti tīra zelta un līdz norunātajai 585. provei (tas nozīmē, ka materiālā ir 58,5 procenti zelta) pietrūkst 1,15 procentu īsta zelta. Naudas izteiksmē tas veido 75 santīmus, jo zelta briedītis svēra 2,76 gramus. Atbilstoši standartiem – lai gan līdz 585. provei pietrūkst pavisam maz, tāds dārgmetāls uzreiz pieskaitāms pie zemākas proves – tātad 375. Morālas ciešanas 800 latu vērtībā«Gribējās uztaisīt labi – lai nav tā, ka ieliek sekcijā un paliek zaļš,» policists paliek pie sava un teic, ka juveliere viņam centusies realizēt pakaļdarinājumu. Tā kā draugs palicis bez dāvanas, viņš tiesu aicina no A.Šarnas piedzīt 800 latu morālo kompensāciju. A.Šarna pretī saka – ja vēlētos tiešām apkrāpt, tad taisītu 375. proves sakausējumu un iegūtu 13 latu. Arī K.Klints no Proves biroja drīzāk sliecas domāt, ka 1,15 procentu tīrā zelta iztrūkums 75 santīmu apmērā ir drīzāk paviršība, nevis apzināta krāpšana. Viena izstrādājuma izgatavošana aizņem vairākas nedēļas, darbs maksā desmitiem latu, tādēļ 75 santīmi neesot summa, kuru varētu gribēt izkrāpt. Tiesai skaidrība šajā lietā būs jāievieš 26. oktobrī.
