Vakar notika tas, ko daudzi gaidīja jau ilgu laiku. Nē, tā nav vakarnakt sākusies militārā kampaņa Huseina atbruņošanai.
Vakar notika tas, ko daudzi gaidīja jau ilgu laiku. Nē, tā nav vakarnakt sākusies militārā kampaņa Huseina atbruņošanai. Vakar Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosināja krimināllietu par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) Mugurkaula ķirurģijas centra bijušā vadītāja Āra Audera darbošanos, ļaunprātīgi izmantojot pacientu uzticēšanos un nepamatoti saņemot dubultu maksu par operācijām. Krimināllikuma pants nav visai patīkams – krāpšana, kas izdarīta, atkārtoti veicot noziedzīgās darbības. Pārbaudot pacienta iesniegumu, KNAB tagad ir ieguvis pietiekamu apstiprinājumu tam, ka Audera kungs, būdams valsts slimnīcas ķirurgs, pieprasījis pacientiem samaksāt par operāciju savā mugurkaula ķirurģijas privātpraksē, kaut gan visiem viņa pacientiem, kas bija iestājušies Mugurkaula ķirurģijas centrā uz plānveida operācijām, bija ģimenes ārsta nosūtījums, kas ir garantija, ka par operāciju tiks maksāts no valsts budžeta līdzekļiem.
Par krimināllietas ierosināšanu KNAB lēmis pēc tam, kad pārbaudīts gandrīz pustūkstotis Audera privātprakses pacientu paskaidrojumu, izvērtēta informācija no četrām apdrošināšanas sabiedrībām, kas maksājušas par pakalpojumiem pacientiem, izpētīti dokumenti, kas saņemti no TOS Mugurkaula ķirurģija centra Audera privātprakses. KNAB izskatījis arī atzinumus, ko sniedza Medicīnas aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija, Latvijas Ārstu biedrība, Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra un Valsts ieņēmumu dienests.
Turklāt jāņem vērā, ka «zelta roku» ķirurgs Auders vairākus mēnešus centās noturēties Veselības ministrijas vadītāja amatā. Grūti gan tas padevās, līdz vakar neizturēja premjers Einārs Repše un pieprasīja sava «melnā mora» un valdības autoritātes pamatīgā grāvēja aiziešanu no valdības. Par šo premjera soli ir apmierinātās visas (!) Saeimas politisko partiju frakcijas. Liekas, ka jaunlaiku (nejaukt ar «jaunajiem laikiem»!) Latvijas vēsturē tas būs pirmais gadījums, kad ministra demisija ir panākta ar ierosinātu krimināllietu, kā arī apvienotu un apmierinātu pozīcijas un opozīcijas roku berzēšanu. Nerunājot par bijušā ministra profesionālajām spējām, ir skaidrs, ka viņa cilvēciskās īpašības bija klajā pretrunā ar uzdevumu izstrādāt un vadīt totālu nozares reformu, kuru gaida gan pacienti, gan paši mediķi.
Lai arī kādi būtu veselības aizsardzības iestāžu vadītāji, kuru atbrīvošanu no amata vēlējās panākt Auders, ir skaidrs, ka vairumā gadījumu viņu virzīja tikai vēlme atriebties. Nav saprotams, kā ministrs varēja publiski izteikt aizdomas, ka daudziem jo daudziem tūkstošiem operēto pacientu tagad ķermenī rūsēt sākuši ieliktie implanti. Šokējošais paziņojums daudziem izraisīja patiesu šoku. Pat tad, ja Auderu virzīja cēls mērķis atmaskot sliktu implantu iepircējus, tika panākts pretējais. No satrauktu pacientu zvaniem karsa praktiski visu informācijas līdzekļu redakcijas. Uztraukušies pacienti zvanīja, jautādami, ko viņiem tagad darīt.
Varētu minēt vēl un vēl Audera nesmukumus – gan «nezinīša» tēlu, iegādājoties «Volvo», gan iekšlietu ministra Māra Gulbja brāļa bīdīšanu savā vietā… Protams, ka Audera kungs bedri sev izraka pats savām rokām. Viņa nelabvēļiem tik vien vajadzēja, kā nedaudz to patīrīt un paplašināt.
Domājams, ka ar šo pamācošo gadījumu premjera kungs beidzot sapratīs, ka tikai viņa personīgais galvojums un turēšanās pie «zeltīto roku» ministra ir izraisījusi gan viņa paša, gan visas valdības uzticības un popularitātes kritumu. Atliek vien vēlēt premjeram turpmāk vairs tik ļoti neuzticēties savas izvēles nekļūdīgumam. Ne vienmēr tie, kas vārdos izsaka savu kvēlo uzticību, ir pelnījuši labvēlības izpausmes.
