Daudzkārt apstiprinājusies patiesība, ka panākumi starptautisko sporta sacensību arēnās valsts tēlu spodrina daudz sekmīgāk nekā daža laba politiķa nemākulīgie centieni.
Daudzkārt apstiprinājusies patiesība, ka panākumi starptautisko sporta sacensību arēnās valsts tēlu spodrina daudz sekmīgāk nekā daža laba politiķa nemākulīgie centieni. Apstiprinājies arī, ka valsts atpazīstamība pasaulē iet rokrokā ar finanšu investīcijām šajā valstī, un notiek tās tālāka sekmīgā ekonomiskā attīstība.
Augustā Atēnās notika vasaras olimpiskās spēles, kurās vairāki mūsu sportisti guva spožas uzvaras. Drīz pēc tam valdība lēma, ka bez morālā gandarījuma sportistiem pienākas arī materiāls atalgojums par paveikto. Tas priecē. Tikai dīvaini, ka toreiz, lemjot par “lielo” sportistu prēmēšanu, netika pieņemts lēmums, ka pateicība pienākas arī Atēnu paraolimpisko spēļu laureātiem. Jācer, ka šī aizmāršība radusies tikai tāpēc, ka viņu iegūtās olimpisko spēļu balvas bija jau acīmredzamas un rokām aptaustāmas, savukārt paraolimpiskajās spēlēs balvas nopelnītas nedaudz vēlāk, taču tāpēc cilvēku ar īpašām vajadzībām gūtās godalgas netiek uzskatītas par mazāk spožām.
Šonedēļ, sagaidot Latvijas sportistu atgriešanos no Atēnu paraolimpiskajām spēlēm, labklājības ministre Dagnija Staķe svēti solīja, ka nākamnedēļ Nacionālajā sporta padomē, spriežot par naudas prēmiju piešķiršanu, tiks pieņemts lēmums, ka paraolimpieši saņems tādas pašas prēmijas kā pārējie olimpisko spēļu laureāti. Padomes lēmums pēc tam gan jāapstiprina Ministru kabinetam. Jācer, ka arī pārējo ministru viedoklis ir tāds pats kā labklājības ministrei, jo paraolimpiešu medaļu spožums nav blāvāks par citu nopelnītajām. Uzvaras medaļu spožumam nav dažādas gradācijas, un mūsu sportistu panākumi ir vienādi augstu vērtējami.
