Desmitais lielākais uzņēmums Zemgalē. 331. lielākais uzņēmums Latvijā pēc apgrozījuma. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» – simtprocentīgi zemnieku kontrolēts bizness.
Desmitais lielākais uzņēmums Zemgalē. 331. lielākais uzņēmums Latvijā pēc apgrozījuma. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Latraps” – simtprocentīgi zemnieku kontrolēts bizness.
Kooperatīvās sabiedrības iegādātais Elejas iecirknis ir pārvērties līdz nepazīšanai. No ceļa redzami spīdīgi, lieli torņi – izrādās, tas ir Latvijā pašlaik modernākais graudu pieņemšanas, attīrīšanas un uzglabāšanas komplekss. “2002. gada rudenī saņēmāmies uz lielu soli, kas sākumā visiem likās utopisks. Bet mēs darījām visu, lai varētu uzbūvēt šādu graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas kompleksu. Vispirms gan aprēķinājām, ka mūsu kooperatīva vairāk nekā 250 biedru visvairāk ir koncentrējušies ap Eleju, šī ir visizdevīgākā vieta, uz kuru zemniekiem piegādāt graudus un rapsi,” stāsta “Latraps” izpilddirektors Edgars Ruža.
Kooperatīvo sabiedrību dibināja 2000. gadā tikai 12 biedru. Pirmajā gadā “Latraps” iegādājās kalti, uzbūvēja bunkuru un uzlika attīrīšanas mašīnas. Tika sakārtotas transportēšanas līnijas, lai varētu sākt pieņemt no saviem biedriem graudus. Gadu vēlāk Elejas iecirkni papildināja ar vēl veselu rindu iekārtu, lielākoties gan lietotu, jo “nevarējām atļauties nopirkt jaunas”. Var teikt, ka no dzimšanas brīža kooperatīvs piedzīvojis strauju augšupeju.
Lai piepildītu ieceri par jauno graudu pirmapstrādes kompleksu, “Latraps” realizēja trīs SAPARD projektus. “Diemžēl pēc SAPARD nolikuma šīs ES atbalsta programmas līdzekļi sedz salīdzinoši mazu daļu no visām investīcijām – 540 000 eiro –, jo neesam pārstrādātāji,” stāsta E.Ruža. “Ziņas” jau rakstīja, ka kompleksa modernizācijā ir investēti 1,8 miljoni eiro.
Jaunais komplekss sāka strādāt, vēl nepabeigta objekta statusā būdams. Oficiāli līdz šim tas nebija atklāts. Taču pagājušajā nedēļā jau pārbaudītā kompleksa priekšā ar divtik lielu pārliecību par tā efektivitāti varēja pārgriezt tradicionālo atklāšanas lenti. Pasākumā E.Ružam bija daudz ko stāstīt par kompleksu. Proti, kopējā jaunā objekta ietilpība ir 18 000 tonnu rapša. Lai bunkuros ilgi neuzglabātos viena graudu “porcija”, raiti strādājot, sezonā kooperatīvā var apstrādāt vismaz 45 000 tonnu. Ir izbūvētas divas graudu pieņemšanas līnijas, un jebkurš transportlīdzeklis pašizgāzējs var izgāzt savu kravu. Viena līnija spēj pieņemt 150 tonnu graudu stundā, bet otras – jaunās – līnijas pieņemšanas jauda ir 200 tonnu stundā. Tālāk caur priekštīrīšanas mašīnām graudi “aiziet” uz bunkuru.
Zemkopības ministram Mārtiņam Rozem, kas arī piedalījās atklāšanas pasākumā, tur dzirdētais nebija jaunums. Viņš “Ziņām” stāstīja, ka Edgaru Ružu pazīst personīgi jau pietiekami ilgu laiku un viņa aktivitātes ir labi zināmas. “Piespiedu kārtā nepilnību mūsu likumdošanā un procedūrās dēļ ar lielo projektu – par šā kompleksu būvi ar ES programmas līdzfinansējumu – vajadzēja iepazīties visās detaļās. Arī tad, kad tika gatavots pats pirmais SAPARD. Jāatzīst, ka tas viss tika taisīts ar zināmu riska pakāpi, tomēr iecere ir realizēta. Uzņēmums turpina darboties, komplekss ir uzsliets, un tas ir pats galvenais!” savas domas pauž zemkopības ministrs. Viņš atzīst, ka projektu pilnībā atbalstījis no paša sākuma. Pēc M.Rozes domām, nokopēt nekad neko nevar, bet veiksmīga kooperatīva veidošanas ideja arī citās lauksaimniecības nozarēs ir uzteicama. “Latraps” ir labs paraugs, no kā smelties idejas. “Kooperatīviem ir perspektīva. ES lielākā daļa zemnieku iestājušies kooperatīvos. Man bija iespēja viesoties Francijā, un tur kāds zemnieks bija pat 11 kooperatīvu biedrs!” smaida M.Roze.
Svarīgi piebilst, ka lielākie ieguvēji ir paši biedri, jo kooperatīvs ir nekomerciāls uzņēmums bez mērķa gūt peļņu. Tas strādā zemniekam. Konkrēti “Latraps” tika dibināts, lai risinātu rapša realizācijas problēmas, apgādātu biedrus ar izejvielām un veiktu graudu un rapša pirmapstrādi, uzglabāšanu. “Būvējot kopēju kalti, ir mazāk izmaksu, zemāka kaltēšanas pašizmaksa, kopīgi realizējot izaudzēto produkciju – lielāks apjoms, kaulēšanās un eksporta iespējas,” viss skaidri un vienkārši.
***
Kooperatīvās sabiedrības
“Latraps” apgrozījums
Gads; Miljoni latu
2001. 1,5
2001. 5,3
2003. 9,7
