Tā nolāpītā pasaule, Kurā mēs dzīvojam, Kas sagādā raizes Un nepatikšanas. Cits lādē, cits šauj, cits galina, Un vēl pa starpu politika.
Tā nolāpītā pasaule,
Kurā mēs dzīvojam,
Kas sagādā raizes
Un nepatikšanas.
Cits lādē, cits šauj, cits galina,
Un vēl pa starpu politika.
Lai nolādēta tā politika,
Kas mūžam nezin, ko darīt,
Vai stāvēt, vai rīkoties,
Tik zin kā sevi lielīt,
Lai citiem patiktu.
Un tomēr šī zeme,
Uz kuras mēs stāvam,
Uz kuras guļam,
Ir jāaizstāv un jāmīl.
***
Gan jau dzīve vēl būs laba
Gan jau saule visus sildīs
Gan jau puķes ziedos ziedēs
Gan jau laime pretim nāks
Gan jau mūzika vēl dzīvos
Gan jau māksla pastāvēs
Gan jau cerība vēl nemirs
Gan jau pasaule vēl plauks
***
Tu roze
Kas ziedi manā sirdī
Tu roze
Kas atvēri manu sirdi
Tu roze
Kas manā sirdī audz
Tu roze
Cik esi gan man tuva
Tu roze
Kas ziedi skaistiem ziediem
Tu roze
Kā es tevi dievinu
Tu roze
Kā es tevi mīlu
Tu roze
Es tevi mūžam sargāšu
***
Cik daudz gan zvaigžņu debesīs
Kā bļoda kas pilna ar zirņiem
Tās ir kā mūsu sapnis
Kā mūsu dvēselītes
Kas mūžam spīd tumsā
Kaut varētu tās atsniegt
Ar roku aptaustīt
Ar skatu apskatīt
Cik mazas un spožas tās ir
Un pa starpu vēl mēness
Kas ir kā tēvs visām zvaigznēm
Kā gaismas bumba
Kas katru vakaru spīd
Un pa starpu vēl piena ceļš
Kā mūsu bērnības sapņu taka
Pa kuru mēs sapņos ejam
Un tomēr debesis ir kā gulta
Kurā mēs savos sapņos ieguļamies
