Ārste, bijusī jelgavniece D.Baranovska tikko kā atgriezusies no Jaunzēlandes, kur martā četras nedēļas baudīja rudeni, ar kuriem programmas gaitā iznāca sastapties, stāstīja par Latviju.
Ārste, bijusī jelgavniece Daiga Baranovska tikko kā atgriezusies no Jaunzēlandes, kur martā četras nedēļas baudīja rudeni, iepazina tālo zemi un gandrīz pusotram tūkstotim tās iedzīvotāju, ar kuriem programmas gaitā iznāca sastapties, stāstīja par Latviju.
Iespēja doties uz Jaunzēlandi Daigai radās, pateicoties Rotari kluba starptautiskajai programmai. “Pirms piedalīšanās šajā projektā par Rotari neko daudz nezināju. Tikai nonākot pasaules otrā malā, uzzināju, ko dara cilvēki, kas apvienojušies šajā kustībā. Iespēju piedalīties profesionālās pieredzes apmaiņas programmā man piedāvāja Jelgavas Rotari kluba prezidents Āris Bišers. Sākumā tam nespēju noticēt. Pēc dokumentu aizpildīšanas viss izrādījās daudz nopietnāk,” stāsta Daiga.
Rotari kluba apmaiņas projektā aicināti piedalīties jauni cilvēki, kuri jau uzsākuši savu profesionālo karjeru, bet kuriem nav ciešas saistības ar Rotari kustību. Komandā, kas devās uz Gredzenu pavēlnieka zemi, mēs bijām četri jaunie profesionāļi – trīs no Zviedrijas un es – vienīgā no Latvijas.
Kā pie mums, tikai otrādi
Par ceļojumu Daigai neesot ne pirmo, ne pēdējo iespaidu – ir viens neizmērojami liels emociju kopums. Viņa stāsta, ka Kivi salā viss ir otrādi. Martā ir rudens. Ziemassvētki – gada karstākais laiks. Sniegu jaunzēlandieši nepazīst, bet ilūziju par to – leduspuķes ar aerosolu uz loga – viņi uzbur savam priekam.
Apmaiņas programmas dalībniekus no Eiropas uzņēma Rotari biedru ģimenes. Daiga atceras: “Mēneša laikā mājas mainījām ik trīs četras dienas, ceļasomas neizkravājot. Viesojāmies 11 ģimenēs. Pārvietojāmies ar automašīnām. Brīžiem šķita, ka komandas nodošana no viena kluba otram līdzinās zirgu mīšanai senos laikos. Vienā posmā pārvietojāmies ar mazo lidmašīnu. Tā bija viena no mūsu ekstrēmajām izklaidēm.”
Seismiskā zeme
Jaunzēlande ir vulkāniskas izcelsmes sala, seismiskā aktivitāte tur vēl aizvien ir aktuāla – notiek vulkānu izvirdumi, zemestrīces, ir geizeri un karstie avoti. Bieži vien siltumu jaunzēlandieši iegūst dabīgā ceļā no zemes dzīlēm. Taču viņus biedē iespējamās zemestrīces un darbojošies vulkāni. Tā kā Jaunzēlandē ir seismiskā aktivitāte, tur nav augstceltņu un daudzdzīvokļu māju. Toties ir ļoti daudz zemes un gandrīz četri miljoni iedzīvotāju, tāpēc gandrīz katrai ģimenei ir savs zemes gabals un privātmāja, daudz fermu ar simtiem un pat tūkstošiem hektāru zemes, ganības ar vairākiem tūkstošiem aitu. Zemes cena gan pēdējā laikā sākusi strauji augt, jo Jaunzēlande pēc “Gredzenu pavēlnieka” uzvaras gājiena pa pasaules kinoekrāniem ir populāra.
Jaunzēlandieši ir lieli ceļotāji, viņi uzskata, ka ir izolēti no pārējās pasaules, tādēļ daudz ceļo gan pa Eiropu, gan Ameriku un Āzijas valstīm. Laikā starp vidusskolu un universitāti jaunieši brauc gūt “aizjūru” pieredzi un apskatīt citas valstis. Tādi ceļojumi ilgst pat vairākus gadus. Arī jaunie speciālisti bieži vien dodas strādāt uz ASV vai ES. Savukārt Jaunzēlandē ieceļo tie, kas ir neapmierināti ar dzīvi Eiropā vai Amerikā.
Daba
Jaunzēlandieši ļoti rūpējas par dabas aizsardzību, savas zemes floras un faunas saglabāšanu. Jaunzēlandē nedrīkst ievest nekādus pārtikas produktus, ne dzīvniekus, ne augus. Somā nejauši aizmirstais apelsīns var prasīt 200 dolāru soda naudu. Pat kurpes ir jādezinficē! Liela uzmanība tiek dabas aizsardzībai rūpniecības zonā. Ūdens pēc ražošanas procesa beigām tiek attīrīts un, nonākot atpakaļ upē, ir tikpat tīrs kā pirms izmantošanas.
Jaunzēlandē nav ne čūsku, ne citu rāpojošu vai lidojošu mošķu. Īpašu vietu ieņem kivi putns – viens no retajiem šīs valsts iedzimtajiem, ļoti smieklīgs pēc izskata, aktīvi darbojas tikai naktī un pārvietojas skrienot. Mežos dzīvo ļoti daudz Jaunzēlandē ievesto savvaļas trušu un oposumu. Vienas nakts laikā tie spēj apēst 20 tūkstošus tonnu zaļo augu.
Galvenais dzīvnieks – aita
Lauksaimniecība Jaunzēlandē aizņem ļoti lielu industrijas daļu. Viss līdz pat sīkumiem ir mehanizēts. Raža no laukiem tiek novākta trīs reizes gadā. Iedzīvotāji pārsvarā ēd jēra gaļu. Uz četriem miljoniem iedzīvotāju tur ir četrdesmit miljonu aitu. Tās satikām visur, kur vien ir zāle. Pat kalnu virsotnēs un jūras krastā. Gaļa un piena produkti tiek ražoti un eksportēti milzīgos apjomos pa visu pasauli. Bārbekjū ir nacionālais veids, kā no jēra gaļas gatavot ne tikai vakariņas piektdienā vai sestdienā, bet arī brokastis un pusdienas. Pilnīgi nebaudāma ir jaunzēlandiešu kafija – viņi gatavo šķīstošo un ļoti vāju.
Kivi salā audzē sacīkšu zirgus. Ļoti attīstīta ir kokrūpniecība. Rūpniecībā izmantojama priede Jaunzēlandē izaug ļoti ātri – 20 gados.
Ekstrēmās izklaides
Jaunzēlandieši ir ārpusmājas un ekstrēmo izklaižu piekritēji. Šai zemē meklējami gumijlēkšanas sākumi. Tūristu iecienīta ir velšanās no kalniem milzīgās bumbās. Tevi iekar bumbā, un tu velies. Vēl ir slapjais variants – bumbā iepilda nedaudz ūdens, un tad tu tajā kulies kā veļasmašīnā. Tā kā iepriekšējā dienā mēģināju kalnu riteņbraukšanu un biju neveiksmīgi kritusi, šī izprieca man gāja secen. Mūsu visekstrēmākā izklaide bija “Black Water Rafting”, tas ir, “pludināšana” pa pazemes ūdeņiem. Tikām ietērpti speciālos gumijotos kostīmos. Sākumā domāju, ka tie paredzēti, lai cilvēks nepaliktu slapjš, bet, izrādās, – viss pilnīgi otrādi. Aukstais ūdens (plus četri grādi) iekļūst zem tērpa, tu pats ar savu siltumu to sasildi, taču kad seklākā vietā piecelies, siltais ūdens no kostīma izlīst, bet kad ienirsti, tas atkal piepildās ar auksto. Pa striķiem nolaidāmies alā 35 metru dziļumā, tad sekoja brīvais lidojums, un divas trīs stundas šajā kostīmā un piepūšamajā riņķī peldējām pa pazemes upi tumšā alā. Pie ķiveres piestiprināta lampiņa. Atgriezties nevar – izeja ir tikai viena. Viss pasākums beidzas ar to, ka izpriecu baudītājs pa virvēm pret straumi rāpjas atpakaļ virszemē. Adrenalīna līmenis ir augsts. Vēl mēs spēlējām golfu. Latvijā tā ir dārga izklaide, bet Jaunzēlandē ar to nodarbojas katrs sevi cienošs pilsonis.
Sarunās ar citiem šādu Rotari projektu dalībniekiem noskaidrojām, ka secinājumos esam vienoti – lai arī brauciens tiek piedāvāts kā profesionālās pieredzes apmaiņas programma, svarīgākais ieguvums gan ceļotājiem, gan viesmīlīgajiem rotariešiem ir kultūras un personīgā pieredzes apmaiņa. Iegūts milzum daudz iespaidu, iepazīti brīnišķīgi cilvēki, ar kuriem izveidojušās draudzīgas attiecības. Tas ir nenovērtējams ieguvums un emocionālais pārdzīvojums.”
***
Vizītkarte
Daiga Baranovska
Dzimusi 1973. gadā Jelgavā
Absolvējusi Jelgavas 2. ģimnāziju
Jauniešu kora “Skali” prezidente
Nodarbošanās – ārste ginekoloģe
Pirmā darbavieta – Jelgavas slimnīca, tagad privātprakse Rīgā
