Pirmie Jelgavas ražotnē «UVZ Baltija» nokomplektētie vagoni iepriekš solīto šā gada beigu vietā varētu izripot nākamā gada rudenī.Kad akciju sabiedrība «UVZ Baltija» kravas dzelzceļa vagonu rūpnīcai nepieciešamā zeme kādreizējās Jelgavas cukurfabrikas teritorijā būs ierakstīta Zemesgrāmatā, uzņēmums sola pabeigt projekta piesaisti zemes gabalam un iesniegt pašvaldībā dokumentu paketi būvatļaujas saņemšanai nulles cikla būvdarbu sākšanai.
«Zemes iegādei nepieciešamie līdzekļi atrodas atsevišķā darījuma kontā, un pēc pirkuma reģistrācijas Zemesgrāmatā darījums būs pabeigts. Tas uzņēmumam ļaus kārtot turpmākās ar rūpnīcas būvniecību saistītās formalitātes. Izskatījām dažādus variantus, bet visdrošākais un tālākā perspektīvā stabilākais, protams, ir rūpnīcas būvniecība uz savā īpašumā esošas zemes – tas mazina iespējamos ierobežojumus un riskus nākotnē,» šonedēļ «Zemgales Ziņām» atzina Krievijas Zinātniski tehniskā kompleksa «UralVagonZavod» (UVZ) meitas uzņēmuma Latvijā, akciju sabiedrības «UVZ Baltija» valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Sarunā ar «Ziņām» viņš kliedē aprīlī laikrakstā paustās bažas par sarežģījumiem daudzmiljonu projekta sākšanā.
Būvniecības kavēkļi atrisināti
Nobīdes no sākotnējā grafika saistītas ar sadarbības neizdošanos ar kādreizējās RAF īpašniekiem. «Ilgi vedām sarunas, bet tā arī nespējām vienoties, katram bija savi argumenti. «NP Properties» bija savi, īpašnieku izvirzītie nosacījumi, un mūs tie neapmierināja,» saka A.Sačiks. Arī sarunas ar akciju sabiedrību «Jelgavas cukurfabrika» bijušas ilgas, taču «UVZ Baltija» atbilstoši tirgus situācijai zemes iegādei bijusi gatava atvēlēt noteiktu summu, kurā uzņēmums iekļāvies. Pirkuma, kura summa netiek atklāta, process ieildzis arī tādēļ, ka zemesgabalu bija nepieciešams sadalīt. A.Sačiks atzīst, ka rūpnīcas būvniecība tukšā teritorijā no nulles ir sarežģītāka un laikietilpīgāka, tomēr ilgtermiņā šis solis noteikti izrādīsies pareizāks un attaisnosies.«UVZ Baltija» īpašumā būs gandrīz 14 hektāru zemes. Rūpnīcas teritorija salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto ir nedaudz lielāka, taču tehnoloģiskajām vajadzībām tas nāk par labu, jo nodrošina ērtāku izvietojumu un tehnoloģiju ieviešanu, kas savukārt ļaus operatīvāk, ērtāk un bez liekiem izdevumiem pārorientēties no viena kravas vagonu veida komplektēšanas uz citu. Aviācijas ielas turpinājuma un citas pilsētas vajadzībām nepieciešamās infrastruktūras izbūvei «UVZ Baltija» kopā ar «Jelgavas cukurfabriku» 1,7 hektārus zemes uzdāvinājusi pašvaldībai. Uz jautājumu, vai Aviācijas ielas turpinājuma izbūves, kas jāveic pašvaldībai, ieilgšana neaizkavēs rūpnīcas būvniecības gaitu, A.Sačiks norāda – piekļūšana būvlaukumam ir iespējama, savukārt rūpnīcas tehnoloģiskais process būs balstīts vienīgi uz sliežu ceļu izmantošanu. Līdz ar to pievedceļa aktualitāte neesot tik akūta.Paralēli zemes iegādei šajā laikā veikts intensīvs darbs, lai konceptuāli vienotos par rūpnīcas būvniecību. Notikušas sarunas ar lielāko vagonbūves rūpnīcu pārstāvjiem Krievijā un NVS valstīs par tehnoloģiskajiem risinājumiem, to rīcībā esošo patentu izmantošanu, dažādas modifikācijas vagonu montāžas iespējām. Parakstīti vairāki sadarbības līgumi, galvenais stratēģiskais partneris būs «UVZ Baltija» mātes uzņēmums UVZ.
Paralēli notikusi projektēšana Uzņēmums «UVZ Baltija» izgājis uz zināmu risku. Neraugoties uz to, ka zeme vēl nebija tā īpašumā, sākta rūpnīcas projekta un ražotnei nepieciešamo izbūvējamo dzelzceļa sliežu ceļu projekta izstrāde un piesaistīšana potenciālajam zemes gabalam. Tādējādi projektēšanas darbi sasnieguši noteiktu stadiju un pēc Zemesgrāmatas saņemšanas turpmāko ar projekta piesaisti saistīto jautājumu risināšanai būs nepieciešams īsāks laiks. «Ja zemes iegāde nebūtu izdevusies, ieguldītos līdzekļus zaudētu, toties tagad esam krietni pavirzījušies, un rūpnīcas projektēšana tuvojas noslēgumam,» vērtē A.Sačiks. Projektētājus uzņēmums izvēlējies, izvērtējot pieredzi un profesionalitāti, lai nepilnības projektā vēlāk neatsauktos uz rūpnīcas būvniecību un tālāko ekspluatāciju. Rūpnīcas korpusu projektē vietējais uzņēmums «DB Projekts», sliežu pievedceļu izbūvi – SIA «RUP». Savukārt tehnoloģiskās līnijas izstrādājuši pārbaudīti sadarbības partneri ar starptautisku un inovatīvu pieredzi no Ukrainas kompānijām «Techvagonmash» un «Transprojekt». Pēc nulles cikla projekta dokumentācijas pilnīgas pabeigšanas «UVZ Baltija» konkursa kārtībā izraudzīsies būvniecības uzņēmumu, kurš veiks ģenerāluzņēmēja funkcijas. «Tam jābūt lielam uzņēmumam ar pieredzi rūpniecisko objektu būvniecībā, jānodrošina darba kvalitātes garantijas, tostarp jābūt ekspluatācijas garantiju pieredzei, lai tuvākajos gados pēc rūpnīcas nodošanas ekspluatācijā nebūtu jāveic remontdarbi,» prasības raksturo A.Sačiks. Atsevišķi tiks slēgts līgums par rūpnīcas vajadzībām nepieciešamo dzelzceļa sliežu ceļu izbūvi teju piecu kilometru garumā, ieskaitot vairākas sliežu līnijas, kas būs izvietotas rūpnīcas korpusā tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai.
Viss zem viena jumta
Apjomīgajā rūpnīcas korpusā būs izvietoti visi cehi, ieskaitot izejvielu piegādi, komplektējošo daļu noliktavu, tehnoloģiskās līnijas vagonu montāžai, krāsošanas un gatavās produkcijas izlaides cehs. Dienā plānots nokomplektēt sešus līdz astoņus kravas vagonus. Tas nozīmē, ka rūpnīcā ar vairāku dienu rezervi jānodrošina visas attiecīgā vagonu veida montāžas sastāvdaļas. Lai ar izejvielu vagoniem un nokomplektētajiem vagoniem nepārslogotu Jelgavas kravas staciju un neradītu uzņēmumam papildu izdevumus, šim mērķim paredzēta vieta rūpnīcas teritorijā.Tā būs mūsdienīga, ar jaunākajām tehnoloģijām un universālām iekārtām aprīkota rūpnīca, iespējams, ar zināmu robotizācijas pakāpi. Pašlaik tehnoloģiskie risinājumi pamatā esot izstrādāti, vairums, ap 80 procentu vagonu rūpnīcai nepieciešamo tehnoloģisko iekārtu un līniju jau esot izgatavotas un iegādātas. Universālās iekārtas dienas laikā ļaušot pārorientēties no viena kravas vagonu veida montāžas uz citu. Lai gan Krievijā pašlaik pieprasījums pēc kravas vagoniem, sevišķi pusvagoniem, samazinājies, tomēr situācija tirgū liecinot, ka atsevišķu vagonu grupā varētu veidoties deficīts. Pēc pašreizējām aplēsēm, jaunajā rūpnīcā tiks komplektētas atklātā tipa platformas, cisternas, graudu hopervagoni un slēgtie vagoni garumā līdz 21 metram. A.Sačiks stāsta, ka rūpnīcas produkcija būs sertificēta gan atbilstoši ES, gan Krievijas prasībām, pašlaik tiekot strādāts arī pie jaunu, inovatīvu vagonu modeļu izstrādes, piemēram, platformām, kas domātas kravas autofurgonu pārvadāšanai, ar kuru komplektēšanu, iespējams, nodarbosies Jelgavā. Noietā galvenā orientācija joprojām saglabājas uz Krievijas, NVS un Baltijas valstu tirgu ar tam atbilstošo dzelzceļa sliežu platumu. Perspektīvā tikšot nodrošināta ES vajadzībām piemērota produkcija. Attiecībā uz Lielupes tuvumu un ekoloģijas risinājumiem A.Sačiks norāda, ka rūpnīcā notiks vienīgi kravas vagonu komplektēšana no saņemtajām sagatavēm, tehnoloģiskais process nebūs saistīts ar metālapstrādi un detaļu ražošanu, tālab ražotne ekoloģisko situāciju neietekmēs un vidi neapdraudēšot. Vienīgi vagonu krāsošanas līnija saistīta ar ķīmisko darbību, taču ražotnē izmantos ES normām atbilstošus laku un krāsvielu materiālus. Arī visas iekārtas atbildīs ES standartiem. Šīs prasības iekļautas jau rūpnīcas projektēšanas uzdevumā.
Ekspluatācijā pēc 12 – 15 mēnešiem
Pēc pašreizējām aplēsēm, no jūnija pirmajā pusē paredzētās pamatakmens ielikšanas brīža līdz pilnīgai rūpnīcas nodošanai ekspluatācijā paies vismaz 12 – 15 mēneši. «UVZ Baltija» pieturas pie sākotnēji izvirzītajiem ražošanas plāniem – gadā rūpnīca izlaidīšot ap 2500 dažāda veida kravas vagonu, tostarp veikšot nelielus, dažu produkcijas vienību pasūtījumus. Investīciju apjoms paliek sākotnēji plānotais – 20 miljoni eiro, taču varētu nebūt galējais. Uzņēmums nodarbinās ap 200 darbinieku, no kuriem apmēram 100 cilvēkiem būs nepieciešama papildus profesionālā sagatavošana atbilstoši specifiskajām ražošanas vajadzībām. To paredzēts risināt sadarbībā ar Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centru. «Ja tobrīd kadru sagatavošanai vai papildus darba vietu radīšanai būs iespēja izmantot ES struktūrfondu līdzekļus, to arī darīsim, taču tas nav pašmērķis,» skaidro A.Sačiks, piebilzdams, ka uzņēmums rēķinās ar labvēlīgas darba vides radīšanu, izskata bonusu sistēmas variantus, lai cilvēki uzņēmumā būtu ieinteresēti strādāt ilgstoši, profesionāli un ar atdevi.Jautāts par grūtībām, ar kādām nācies saskarties, A.Sačiks atzīst – visticamāk, ar tādām pašām kā jebkuram uzņēmējam, kurš uzsāk savu darbību Latvijā, proti, bijis jāiziet cauri visām normatīvajos aktos paredzētajām birokrātiskajām procedūrām. Kompānija rēķinoties ar objektīviem un subjektīviem dokumentu izskatīšanas termiņiem un prasībām. Lai izvairītos no iespējamiem sarežģījumiem, ar notikumu forsēšanu nenodarbojoties. Kopumā par pārlieku grūtībām sūdzēties neesot pamata, un klimats esot labvēlīgs. Atsevišķi interesenti Latvijā izteikuši vēlmi iesaistīties «UVZ Baltija» biznesā. «Pašlaik notiek sarunas. Gadījumā, ja nonāksim pie risinājuma, informēsim,» pauž A.Sačiks. Par īpašniekiem viņš norāda, ka akciju sabiedrība «UVZ Baltija» 100 procentu apmērā pieder Krievijas UVZ Luksemburgā reģistrētajai meitas kompānijai «UVZ International S.a.R.I.». ◆
Par UVZ
◆ «UVZ Baltija» ir Krievijas Krievijas UVZ meitas uzņēmums Latvijā, kura pamatkapitāls ir pieci miljoni latu. ◆ «UVZ Baltija» valdē darbojas Latvijas pilsoņi Igors Aleksejuks, Inita Ķeizare, priekšsēdētājs ir Krievijas Federācijas (KF) pilsonis Andrejs Sačiks. Uzņēmuma padomē darbojas padomes priekšsēdētājs KF pilsonis Konstantīns Djomins, padomes priekšsēdētāja vietnieks Latvijas pilsonis Ilmārs Krūms, padomes locekļi – Latvijas pilsonis Juris Eglītis, Ukrainas valsts piederīgais Artūrs Motorins, KF pilsonis Vjačeslavs Bočkarevs. ◆ UVZ ir integrēta 100% apmērā Krievijas valstij piederoša struktūra, kurā ir vairāk nekā 20 industriālo uzņēmumu, izpētes institūtu un projektēšanas biroju Krievijā un Eiropas valstīs. UVZ produkcijas klāstā ir visa veida dzelzceļa kravas vagoni, traktori, cita lauksaimniecības, celtniecības un ceļu būves tehnika, tramvaji, militārā tehnika (UVZ ir lielākais tanku ražotājs pasaulē), aprīkojums mākslīgajiem zemes pavadoņiem, siltuma centrālēm u.c.
