Paldies LLU profesoram A.Šnīderam par rakstu «Zemes kompensācijas sertifikāti – vērtspapīri jeb «brīvā» tirgus makulatūra?».
Paldies LLU profesoram A.Šnīderam par rakstu «Zemes kompensācijas sertifikāti – vērtspapīri jeb «brīvā» tirgus makulatūra?». Ļoti gribētos cerēt, ka šis objektīvais vērtējums radīs mūsu valstsvīru pozitīvu rīcību piekrāpto zemes kompensācijas sertifikātu (ZKS) saņēmēju labā.
Pārāk maigi ir teikts, ka šāds stāvoklis ar ZKS radies divu iepriekšējo Saeimu pieredzes trūkuma, nekonsekvences vai nepārdomātības dēļ. Tas ir veidojies pakāpeniski un apzināti. Pieņemot Zemes kompensācijas likumu, netika radīts aizsargmehānisms, lai kompensāciju varētu īstenot. Grūti nosaukt ZKS par nopietniem vērtspapīriem, jo nekādas reālas sertifikātu zīmes netika saņemtas. Piešķirtos ZKS reģistrēja vienā kopīgā grāmatiņā ar privatizācijas sertifikātiem. Tādēļ arī darījumi ar ZKS bankā tika ierakstīti juku jukām ar pārējiem sertifikātiem. Anulējot gada beigās neizlietotos privatizācijas sertifikātus, būs viegli izgaisināt no datora atmiņas arī ZKS ierakstus. Nav saprotams, kā mūsu valdošās aprindas spēja nonivelēt ZKS ar izdomātajiem privatizācijas sertifikātiem par nodzīvotiem gadiem, kas nav saistīti ne ar ieguldīto darbu, ne īpašumu. Tos saņēma visi.
Bet zemes mantinieki par sertifikātiem atstāja pašvaldību īpašumā zemi – ražošanas līdzekli, kam ir mūžīga vērtība.
Deputātes A.Seiles kundzes daudzinātais noteikums, ka zemi varēs iegādāties tikai par ZKS un tiem būs ilgstošs izmantošanas laiks, nepiepildījās. ZKS pēc Saeimas un prezidenta 1995. gada martā izdotā likuma ir derīgi tikai līdz 1999. gada 31. decembrim. Vēlākie labojumi likumdošanā zemi atļāva iegādāties arī par privatizācijas sertifikātiem.
Nenormāla ir primāro kompensācijas sertifikātu īpašnieku piespiešana piedalīties publiskās izsolēs vienlīdzīgā statusā ar sertifikātu uzpircējiem. Kompensācijas atgūšanas bezcerīgumu apliecina šāds piemērs. Par 40 ZKS publiskajā piedāvājumā varēja iegādāties 33 «Grindeks» akcijas, jo vienas akcijas atlases cena bija Ls 34,46. Kompensācijas sertifikātu īpašniekam tas nozīmē 8 ha zemes ar 1 ha kadastrālo vērtību Ls 140 apmērā un Ls 3,80 par darījuma veikšanu bankā. Tad jau labāk šodien nopirkt tādu pašu akciju daudzumu biržā par
Ls 0,25 gabalā un kopsummā būs jāizdod tikai Ls 8,25. Tikpat absurda ir kompensācijas saņemšana dividendēs.
Ļoti dāsna likumdošana ir pret kontrolpakešu turētājiem. Tie var norēķināties par zināmu akciju skaitu pēc sertifikātu nominālvērtības, bet pēc daļējas saistību izpildes naudā iegūst iespēju vēl par zināmiem procentiem norēķināties ar sertifikātiem.
Priekšrocības akciju iegādē ir privatizējamo uzņēmumu vadībai un darbiniekiem, kas akcijas iegādājās par nominālvērtību. Peļņu gūst un cenu diktē arī sertifikātu uzpircēji, bet kompensācijas sertifikātu īpašnieki tiek nostādīti neapskaužamā stāvoklī.
Jāsecina, ka šodienas likumdevējiem pilnīgi neinteresē, kā darbojas viņu pieņemtie likumi zemes īpašuma kompensācijas jautājumā.
Bet bez nopietnām ZKS īpašnieku prasībām ne Saeima, ne Ministru kabinets, ne arī Privatizācijas aģentūra neko lietas labā nedarīs.
