Zemes reforma lauku apvidos tuvojas noslēgumam – reizē ar sertifikātu izmantošanas termiņa beigām. Vēl tikai šogad lauku zemi īpašumā var iegūt par sertifikātiem.
Zemes reforma lauku apvidos tuvojas noslēgumam – reizē ar sertifikātu izmantošanas termiņa beigām. Vēl tikai šogad lauku zemi īpašumā var iegūt par sertifikātiem. Tiem, kuri nepaspēs, nākamgad tā būs jāpērk par naudu. Tā stāsta Valsts zemes dienesta (VZD) Zemgales reģionālās nodaļas vadītājs Tālivaldis Zvaigznons.
Zemes reforma mūsu valstī sākās 1990. gadā, un, kā uzskata VZD Zemgales nodaļas vadītājs, pagājis ir pietiekami ilgs laiks, lai cilvēki sakārtotu savas īpašuma lietas. Reformas noslēgumu regulē likums «Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos» un Ministru kabineta noteikumi. Prognozes vai politiskas aizkulišu sarunas par to, ka valdība zemes reformas termiņus varētu pagarināt, nav dzirdamas. Šā gada 1. janvārī Jelgavas rajonā zemi īpašumā bija noformējušas 7082 fiziskas personas.
Priekšapmaksa – solis pretim klientam
Ministru kabineta noteikumi atļauj veikt priekšapmaksu, līdz galam nenoformējot izpērkamo zemju pamatdokumentus, robežu, ēku un būvju piederības dokumentus. Šāda priekšrocība dota vairāku iemeslu dēļ, no kuriem galvenais ir klientu zemā maksātspēja. Tomēr vēl ir palikuši nenoformēti ap 40 procentu zemes īpašumu robežu. Pat pēc visoptimistiskākajām VZD prognozēm, 20 procentu jeb 2,5 tūkstoši zemes lietotāju robežas tā arī nenoformēs. Daļa no viņiem ir sākuši īpašuma dokumentu noformēšanu un mērnieki daļēji veikuši lauka darbus. Ir arī tādi, kam gatava robežu noformēšanas lieta, bet, tā kā nav samaksāts, nekas uz priekšu nevirzās. Citiem lietas virzību traucē nenokārtotā ēku un būvju piederība. Pavisam kopā Jelgavā un rajonā ir vairāk nekā 1000 iesāktu, bet nepabeigtu lietu. T.Zvaigznons uzsver, ka visas tās mēneša pusotra laikā var pabeigt. Taču VZD nav tiesību obligāti pieprasīt, lai klienti to izdara. Tā ir katra brīva izvēle.
Zemes lietotāji joprojām var izmantot priekšapmaksas priekšrocības, vēršoties Valsts zemes dienestā ar sākotnējo lēmumu, kas dod tiesības lietot zemi. Ja klientam ir šāds lēmums, tas nozīmē arī, ka mērnieks viņu ir iepazīstinājis ar zemesgabala robežām saskaņā ar pagasta zemes ierīcības projektiem un zemes reformas pārskata plāniem. Taču robežas nav pilnīgi noformētas dabā un nav sakārtoti visi vajadzīgie dokumenti. Priekšapmaksa nozīmē to, ka Valsts zemes dienestā, saņemot izziņas materiālu, bet atsevišķos gadījumos arī novērtējot zemi, pēc nodokļu novērtējuma saņemšanas klientam ir tiesības, noslēdzot attiecīgu līgumu, ieskaitīt Hipotēku un zemes bankā noteiktu daudzumu sertifikātu, turpināt pārējos darbus, bet no lietotāja kļūt par zemes īpašnieku viņš varēs vēlāk. Taču tas nenozīmē, ka cilvēks tiks pavisam atbrīvots no robežu, ēku un būvju dokumentācijas sakārtošanas, ko juridiski paredz Civillikums. Tas būs jāizdara un par to būs jāmaksā, vienīgi par zemi nevajadzēs norēķināties naudā, šim nolūkam varēs izmantot sertifikātus.
Īpašumā nenoformēta zeme paliks valstij
Vēl piecus gadus turpināsies zemes robežu noformēšana atsevišķām mantinieku grupām par valsts budžeta līdzekļiem.
Visas tās zemes, kas nebūs noformētas īpašumā, pēc zemes reformas pabeigšanas paliks valstij. Tālāko ir grūti prognozēt. Attiecībā uz ēkām un būvēm – to lietotāja statuss kļūs līdzvērtīgs nomnieka vai rentnieka statusam. Var rasties problēmas ar tiem zemes gabaliem, uz kuriem nav ēku un būvju. Pašlaik ir grūti spriest, vai valsts rīkos zemes izsoles, to iznomās vai slēgs ilgtermiņa izpirkuma līgumus.
Jelgavas rajonā ir diezgan maz valstij piederošu brīvu zemju. Tālivaldis Zvaigznons uzskata, ka pagastiem pašlaik nevajadzētu tik daudz uztraukties par to, ko darīt ar fizisku personu nenoformētajām zemēm, bet pašiem līdz galam sakārtot savus īpašumus. VZD ir piedāvājis pagastiem piederošo zemju robežas noformēt, slēdzot ilgtermiņa līgumus, kas paredz maksājumus izdarīt pakāpeniski. Gadās, ka pašvaldības šo iespēju nevar izmantot, jo robežu jautājumi ir strīdīgi, bet aizbildināšanās ar līdzekļu trūkumu drīzāk ir saistīta ar kūtrumu, uzskata Tālivaldis Zvaigznons. Pagastiem viņš iesaka izmantot no zemes nomniekiem iegūto naudu norēķiniem par robežu noformēšanu.
Pašlaik pastāvīga zemes lietotāja statusā Jelgavas rajonā ir ap 4300 fizisku personu, kas izmanto vairāk nekā 19 tūkstošu hektāru zemes. Visvairāk – 1205 – zemes lietotāju ir Glūdas pagastā, tur ir arī daudz īpašumā nenoformētu augļudārzu. Tam seko Svētes, Cenu, Līvbērzes, Platones, Valgundes pagasts un Kalnciema pilsētas lauku teritorija, kur ir vidēji no 400 līdz 500 pastāvīgo zemes lietotāju. Salīdzinoši maz nenoformētu īpašumu ir Zaļenieku (115) un Vilces (100) pagastā, un diezin vai tur pagastvaldes ir bagātākas par pārējām. Vircavas pagastā arī nav liels nenokārtoto lietu skaits (203), bet tur zemes lietotāji galvenokārt ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kam nav pilsonības un līdz ar to nav arī tiesību iegūt zemi īpašumā.
Zemes dienests jau ir reformējies
Kamēr visa valsts vēl dzīvo administratīvi teritoriālās reformas gaidās, Valsts zemes dienests, pagājušogad izveidojot reģionālās nodaļas, ir jau administratīvi un teritoriāli reformējies.
Tālivaldim Zvaigznonam par gaidāmajiem valsts mēroga pārveidojumiem ir savs viedoklis. Viņš nepiekrīt, ka teritoriālā reforma ir sasteigta, jo tā aizsākta jau 1994. gadā. Taču to politizējot un tāpēc atliekot realizāciju, notiek dezorganizācija un rodas papildu problēmas. Viņš domā, ka pašreizējie pagasti un rajoni pasaules līmeņa saimniekošanai ir par mazu. Lai cilvēkiem nebūtu lieki jābraukā, pastāv dažādi tehniski un tehnoloģiski risinājumi – elektroniskie sakari, izbraukumu pieņemšana u. c.
No valsts pārvaldes viedokļa raugoties, viņaprāt, Latviju visizdevīgāk ir sadalīt astoņos vai deviņos reģionos, jo četru vai piecu novadu modelis var novest pie pārmērīga federālisma. Liela kļūda ir tā, ka šajā reformā valsts pārvalde salikta vienā katlā ar ekonomisko plānošanu, kuras modelēšanai nevajadzētu būt nekādu robežu.
Sekojot līdzi spriedumiem par valsts administratīvi teritoriālo reformu, VZD struktūrā pabeigts pirmais pārveidojumu līmenis – reģionalizācija. Tagad rit darbs dienesta zemāko struktūru pārveidošanā, lai pagastu inspektori varētu aptvert vairākus reģionus. Zemes dienests pēta novadu biroju modeli, kur divi vai trīs speciālisti varētu veikt pamatdarbus īpašuma noformēšanā, bet nākotnē nodarboties arī ar robežu uzmērīšanu. Paralēli tam VZD sakārto datu bāzes, apgūst jaunas topogrāfijas tehnoloģijas un domā par mobilo izbraukuma brigāžu veidošanu. Nākotnes vīzija ir datorizēta komunikāciju karte, kurā parādītos ikviens bojājums. Neapgūtas jomas vēl ir valstij piederošās komunikācijas, autoceļi, dzelzceļš, kā arī meži. Šogad vēl netiks uzsākta valsts mežu zemju sagatavošana ierakstīšanai Zemesgrāmatā.
Zemes tirgus – vēl sākuma stadijā
Lai gan Tālivaldis Zvaigznons spriež, ka plašākā mērogā zemes tirgus vēl nepastāv, nevar apgalvot, ka tā nav nemaz. Viņaprāt, pašreizējo stāvokli varētu raksturot kā zemes tirgus pirmssākumu, bet ar zemi veiktos darījumus– kā procesu ar tirgus iezīmēm. Par to liecina arī apkopotā statistika. 1999. gadā Jelgavas rajonā ar zemi laukos notikuši vairāk nekā 300 darījumi, kas uz aptuveni 13 tūkstošiem fizisko un juridisko personu zemes īpašuma un lietojuma fona nav daudz.
