Zemes reforma tuvojas noslēgumam. Tiek mērīts un iemērīts, īpašumi ierakstīti Zemesgrāmatā, bet vēl joprojām starp zemes īpašniekiem rodas domstarpības.
Zemes reforma tuvojas noslēgumam. Tiek mērīts un iemērīts, īpašumi ierakstīti Zemesgrāmatā, bet vēl joprojām starp zemes īpašniekiem rodas domstarpības. šoreiz par kādu konfliktu dārzkopības sabiedrībā «Mežvidi», kas atrodas Jelgavas rajona Glūdas pagastā.
Visvaldis Slaņķis ir sabiedrības «Mežvidi» biedrs un zemes gabala Nr. 110 īpašnieks. Tā platība ir 0,14 ha. Par šo zemes platību aprēķināts īpašuma nodoklis Ls 3,36 gadā. Nodoklis, kā arī patērētās elektroenerģijas rēķini tiek regulāri maksāti. Kā jau visās dārzkopības sabiedrībās, to biedriem jā-maksā biedru nauda, īpašuma nodoklis, kā arī par koplietošanas zemi (ceļiem, grāvjiem un citu sabiedrības īpašumā esošo zemi, par kuru tā savukārt norēķinās ar Glūdas pagastu).
Konflikta būtība
Slaņķa kungu neapmierināja aprēķinātā summa par koplietošanas zemi, ko viņš lūdza pārbaudīt. Dārzkopības sabiedrības valde viņam atteica, un pa visu vasaru šis jautājums tā arī netika atrisināts. V.Slaņķi interesēja, vai, aprēķinot maksu par koplietošanas zemi, tika ņemts vērā fakts, ka uz viņam piederošā zemes gabala atrodas elektrības sadales skapis, kam apkārt ir aizsargjosla, un ka aizsargjoslu nevar izmantot. Dārzkopības sabiedrības priekšsēdētāja paskaidrojusi, ka padomju laikā veidotajā dārzkopības sabiedrības «Mežvidi» plānā starp elektrības sadales skapi un zemes gabalu Nr. 110 paredzēts būvēt ceļu. Ceļš vēl joprojām nav uzbūvēts.
Atmodas laikos neizmantoto zemi (grāvmalas, sīkas zemes strēmeles u. c.), kas bija dārzkopības sabiedrības īpašums, sabiedrības valde atļāva saviem zemes gabaliem pievienot tiem īpašniekiem, kuru zemes gabali neizmantotajai platībai atradās vistuvāk. Tādā veidā arī Slaņķa kunga zemes gabalam tika pievienots neizmantotais stūris, uz kura atrodas elektrības sadales skapis. Tātad atbilstoši tā laika dārzkopības sabiedrības «Mežvidi» valdes lēmumam zeme ir Slaņķa kunga īpašums, un tajā ietilpst elektrības sadales skapis, aizsargjosla, kā arī piebraucamis ceļš.
Tas ir mans īpašums. Par to es maksāju nodokli, bet šo teritoriju izmanto arī dārzkopības sabiedrība. Uzskatu, ka tas jāņem vērā, aprēķinot maksu par koplietošanas zemi, teica V.Slaņķis. Dārzkopības sabiedrības priekšsēdētāja Ira Gaigala, viņaprāt, vienpersoniski nolēmusi, ka V.Slaņķim jāmaksā noteiktā summa. Dārzkopības sabiedrības valdes lēmums šajā gadījumā nav nepieciešams valde lemšot tā, kā domājot priekšsēdētāja. Jautājums par to, kādai jābūt samaksai par koplietošanas zemi, starp priekšsēdētāju un sabiedrības biedru tā arī netika atrisināts.
Dārzkopības sabiedrības valdē man netika dota ie-spēja izteikties, paskaidroja V.Slaņķis.
Par sodu atslēdz elektrību
1. novembrī dažas stundas pēc tam, kad Slaņķa kungs bija veicis kārtējo maksājumu par elektrību (to apliecina darījuma kvītis), viņa īpašumā ieradās dārzkopības sabiedrības «Mežvidi» priekšsēdētāja kopā ar elektriķi un atslēdza elektrību. Uz jautājumu, kāpēc tas tiek darīts, izskanēja aizrādījumi Slaņķa kungam, ka neesot samaksāts ne par elektrību, ne īpašuma nodoklis un ka neesot iesniegts pieteikums par to, ka viņš vēlas šeit dzīvot arī ziemā. Tika arī aizrādīts, ka viņam neesot bijis tiesību privatizēt šo zemes gabalu.
V.Slaņķa viedoklis ir viennozīmīgs: Uzskatu, ka tiek ignorētas manas pilsoņa tiesības uz zemes īpašumu. Es, privatizējot zemi, apzinājos to, ka uz tās atrodas elektrības sadales skapis un man jānodrošina, lai šis skapis nepieciešamības gadījumā būtu pieejams arī citiem. Ar savu darbību es nevienam neesmu traucējis pie tā piekļūt. Ja dārzkopības sabiedrības vadība man prasa samaksu par koplietošanas ceļiem, pa kuriem es staigāju, tad uzskatu, ka man ir tiesības prasīt, lai summa tiktu līdzsvarota, jo citi staigā pa manu zemi.
Slaņķa kungs uzskata, ka priekšsēdētājai nav tiesību ierasties viņa īpašumā un atslēgt elektrību.
Kā apgalvoja Slaņķa kungs, būtiskas jau neesot atšķirības maksā (Ls 2 3), tas esot principiāls jautājums, jo viņš bijis dārzkopības sabiedrības «Mežvidi» valdes priekšsēdētājs pirms Gaigalas kundzes. Slaņķa kunga «valdīšanas» laikā tika ieviesta kārtība elektrības maksājumos, un atsevišķiem biedriem tika liegta iespēja lietot elektrību, par to nemaksājot. Šie biedri arī bijuši ieinteresēti priekšsēdētāju nomaiņā.
«Cilvēks ar smagu raksturu»
Tā par Visvaldi Slaņķi saka dārzkopības sabiedrības «Mežvidi» priekšsēdētāja Ira Gaigala, paskaidrodama, ka viņai un citiem dārzkopības biedriem ir pretenzijas pret Slaņķa kungu, jo zemes gabalu, uz kura atrodas elektrības sadales skapis, viņš ir privatizējis nelikumīgi. Viņš nemaksājot par platību, ko aizņem elektrības skapis, un dārzkopības sabiedrības valdes sēdē pieņemts lēmums nemaksātājiem atslēgt elektrību. Slaņķa kunga zemes gabalā, pēc priekšsēdētājas domām, neesot īstas kārtības nevietā atrodas mēslu kaudze un dēļi, uzlikts šķērskoks. Viņš dzīvojot pēc principa: ko gribu, to daru. Priekšsēdētāja paziņoja, ka Valsts zemes dienestā iesniegta prasība minēto zemes gabalu atdot atpakaļ dārzkopības sabiedrībai.
Jāvienojas par turpmāko
Mērniecības firmas SIA «Zemgales Mērnieks» direktors Edgars Dreimanis šo situāciju komentē šādi:
Manuprāt, nedrīkst politizēt jēdzienus. Nevar teikt «padomju laika plāns» un «atmodas laika plāns». Zemes plāni tiek izstrādāti, ņemot vērā noteiktus kritērijus. Tas ir jau noticis fakts Slaņķa kungam piederošajai zemei pievienots zemes gabals, uz kā atrodas transformators un šis jautājums ir korekti jāatrisina. To var izdarīt divējādi: pirmkārt, savstarpēji vienojoties abām pusēm par zaudējumiem, kas rodas, piemēram, «Latvenergo» mašīnai piebraucot pie sadales skapja; otrkārt, termina «koplietošanas zeme» nav nevienā Zemesgrāmatas dokumentā, jo privatizācijas procesā zemes vērtētājs ņēma vērā tikai plānu un noteiktu metodiku. Nesaskatu nekādu ļaunumu, ka privatizēta zaļā zona. Ļaunums ir tas, ka nav panākta vienošanās par transformatora punkta izmantošanu.
Tā kā minētais zemes gabals atrodas lauku teritorijā, privatizācija notiek saskaņā ar likumu «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», kurš nosaka: ja uz privatizējamā zemes gabala atrodas īpašums, kas pieder citam zemes īpašniekam, tas nevar būt šķēslis, lai privatizācija notiktu. Ja puses nevar vienoties, dārzkopības sabiedrībai ir tiesības iesniegt prasību tiesā, lai varētu piekļūt pie objekta, kas tai pieder. Slaņķa kungam savukārt ir tiesības prasīt tiesas ceļā atlīdzināt radušos zaudējumus.
Es uzskatu, ka tas ir ļoti normāls process. Visā civilizētajā pasaulē šādus jautājumus risina sarunās, bet, ja nav iespējams vienoties, tad tiesā. Zemes gabals ir Slaņķa kunga īpašums, un Zemes dienestam nav tiesību lemt par šā zemes gabala atsavināšanu. Jautājums risināms tikai tiesas ceļā, nevis administratīvi valsts iestādē.
